Viesnīcu un golfa laukumu meklējumos

Sveicieni visiem!

Šoreiz neko daudz nerakstīšu, jo nakas īpaši jauns nav noticis un bildes runā pašas par sevi.

Black Lines, White Lines

Šodien sapratu, ka neapzināti, bet atkal nerakstu. hmmmm..nav labi, a ko darīt :)

Nedēļas pēdējā diena, kaut gan man tas reāli neko neizsaka, jo nīkstu jau veselu mēnesi. Pāris reizes esmu aizbraucis papūķot (esmu jau paspējis arī salēs aizlienēto bāru), izbraucis ar riteni, kuru man atstāja Marko, jo negribēja vest uz Italiju un esmu izlsaījis 2 grāmatas, kuras nopirku Briselē, grāmatu second-hand veikalā.

Ohalā, no pirmdienas sāksies valodu kursi, kurus man ir paredzēts apmeklēt veselu mēnesi, lai pēc tam es varētu doties uz Mexico city un turpināt mācības. Esmu atradis tādus pašus kursus Mehiko universitātē, kādus apmeklēju šeit, tikai reāls advantage ir tas, ka tur ir cilvēki, jaunieši, kuru man šeit tik ļoti pietrūkst. Ir tikai viena maza problēma, nu ko es runāju, (problēmu nav ir tikai jaunas iespējas) viena lieta, ka Mehiko universitāte jau nedēļu neatbild uz meiliem par man interesējošiem jautājumiem saistībā ar macībām, dzīvošanu, kursu saturu utt. Laikam būs jābrauc bez iepriekšējas pieteikšanās, pašam jāmeklē dzīvesvieta utt. Skaidrs ir viens, ka, jo ātrāk prom, jo vairāk iespēju.

Latvijas ražotāji uz meiliem neatbild jau veselu pusotru nedēļu un viņi manī ir radījuši sajūtu, ka, lai es arī ko šeit darītu, tieši viņu dēļ šeit kaut kas varētu nenotikt. Es brīžiem aizdomājos par to, ka es taču tērēju savu laiku, savu naudu, tikai jautājums priekš kam, lai ne savas vainas dēļ to visu pēc tam norakstītu. Esmu pieņemis svarīgu lēmumu, ka pirmajā vietā likšu valodas apguvi un pēc tam visu pārējo, ja cilvēki negrib, lai nedara. Strādāšu ar tiem, kas grib kaut ko darīt un kam interesē Meksikas tirgus, kaut vai tie paši Lietuvieši, kas, jāsaka godīgi, strādā ļoti operatīvi.

Nedēļu atpakaļ nomira mans svaigi iegādātais citais ārējais disks ar visu manu info, kuru uz turieni biju pārvietojis, jo portatīvajā nebija vietas, tagad jādomā par to kā dabūt visu info ārā un kā samainīt Latvijā pirkto mantu.

2 iepriekšējās nedēļas Meksikā bija svētki, "Semana Santa" (svētā nedēļa) un Pasqua (Lieldienas), principā 2 nedēļas Mekiskā bija atvaļinājumu laiks un Puerto Vallarta bija stāvgrūdām pilna ar ciemiņiem no visām apkārtējām lielpilsētām.

Biju apmeklēt arī īstu meksikāņu pludmali, mūsu Jūrmalas Majori "v chase pik", salīdzinoši, ir tikai ziediņi.

Tā izskatās, kad ierodās 3 lielei laineri pilni ar tūristiem.

Vējš pūš :):):)

Šodien beidzot esmu nolēmis apmeklēt pirmo Muay Thai boxing nodarbību, nekad neesmu jutis, kas tas varētu būt mans, tomēr laikam jāizmēģina dzīvē ir viss, kā pats vienmēr saku.

Atpakaļ pie saules un spāņu valodas

Jau veselu nedēļu un 3 dienas esmu atgriezies Puerto Vallartā. Diemžēl skolas pagaidām nav, jo ir sākusies klusā sezona un nav cilvēku no kā izveidot jaunu grupu. Šodien sameklēju jaunu skolu, kura gan ir privātā un maksa 3x dārgāk nekā Gvadalaharas universitātes kursi, toties, uz doto brīdi tas ir vienīgais variants, kā kaut ko darīt. Varētu pūķot, jo vējš pūs nonstopā, bet diemžēl esmu LV aizmirsis bāru ar stropēm, līdz ar to gaidu, kad tas pa pastu nonāks līdz manīm. Vietējie puķotāji, ar kuriem iepazinos aizvakar Bucerias, man šodien zvanīja, ka esot atraduši priekš manis lietotu bāru ar kuru es it kā varētu izlīdzēties, kamēr pa pastu atnāks manējais. Paldies Dievam vējš šiet pūtīs līdz jūnijam, tā kā domāju ka vēl paspēšu.
Bijām ar Mario aizbraukuši uz Gvadalaharu satikties ar vietējiem muitas uzņēmumiem un izstāžu organizētājiem, viss itkā izskatās cerīgi, pamazām tiek vākta informācija priekš mūsu ražotājiem, un ļoti ceru, ka augustā man izdosies noorganizēt Baltijas ražotāju stendu Meksikas saldumu izstādē.
Šodien, piemēram, pavadīju stundu apakšveļas veikalā, norakstot no birkā importētājus un izplatītājus.
Dienas lido viena pēc otras. Diemžēl man draugs, kaimiņš un "fiestu" biedrs itālis Mario ir devies atpakaļ uz Itāliju, pie savas ex līgavas, līdz ar to man nekas cits neatliek, ka staigāt pa pludmali un meklēt jaunus paziņas. Piemēram 3dienas vakarā iepazinos ar krievu Koļu, kuram ir kādi 60 + gadi, kurš šeit jau dzīvo 25 gadus. Viņam pieder laiva ar kuru tūristi tiek vesti makšķerēt. Godīgi sakot viņš neizskatījās nelaimīgs. No viņa uzzināju, ka šiet dzīvo vēl viens krievu tautības puisis, kurš tirgo helikopterus no Krievijas, šis būs jāatrod, varēu būt labs kontakts. Iepzinos arī ar Koļas draugu vārdā Bill Brooks, kurš ir visnīcu tīkla Hilton viceprezidents, ja kādam, tas kaut ko, protams, izsaka...:) tagad tikai jāpadomā kā viņu varētu izmantot biznesa plāniem.
Ļoti ceru, ka no 5. aprīļa atsāksies valodu kursi, jo jūu, ka jāiet tālāk uz priekšu.
Maijā Gvadalahārā ir paredzētas pirmās izstādes, gan alkoholam, gan apakšveļai līdz ar to daudz darbiņu jāpadara, lai varētu uz tām jau ar katalogiem un paraugiem braukt klientus meklēt.
Ok, pagaidām viss, jaskrien no plīts ņemt nost katls, kurā vārās, šodien iegādātais, astoņkājis.