Nu ko!
Pirmdien pēcpusdienā ar Mario un Marko viņa vecajā auto devāmies uz Gvadalaharu pie Mario māsas, kura dzīvo kopā ar vīru un 2 meitām.
Pēc 6 stundu brauciena un 400 km pārvarēšanas caur kalnu līkumotajiem serpentīniem bijām galā.
Brrrr.....cik te ir auksts, Mario ŗadi krāso mājas sienas, lai uz svētkiem būtu kaut kādas pārmaiņas, jo ciemos brauc visi radi, tad nu visas durvis vaļā, lai ātrāk viss žūst. Gvadalahārā vispār ir citādāks klimats, ziemā temp dienā ir + 25 , + 30 savukārt naktī nokrīt līdz +2. Tagad novērtēju Puerto Vallartu ar tās brīnišķīgo klimatu un man skaidrs ir viens, ka gribu dzīvot tur, kur ir silts, jo saule tev dodo pozitīvismu, enerģiju, idejas raisās pašas no sevis.
Godīgi sakot grūti iedomāties, ka Janvāra biegās jabrauc uz LV, kaut vai tikai uz 2 vai 3 nedēļām.
Vakar pastaigājām pa muzejiem, pa centru, bijām tirgū utt. Patika viss izņemot tirgu, savu fotokameru turēju cieši ar abām rokām, pilnīgs vājprāts.
Vakar satikāmies arī ar Zani un Kārli, viņi rītā ar saviem meksikāņu draugiem dodas ceļojumā uz Gvatemalu, Kostariku un Panamu.
Vakar pabiju arī tādos rajonos, kur labāk savu fotokameru nevilkt ārā kaut vai sēžot mašīnā.
Te viss ir pa nopietnam, nazis pie rīkles vai pistole pie galvas un atdod naudu. Ar vienkāŗšu sišanu pa muti šeit nodarbojās tikai diletanti, jo cilvēku šeit ir daudz un nav īpaši būtiski, 1 vairāk vai mazāk.
Viņiem te ir baigais stereotips, ja esi Eiropietis, tātad tev ir nauda un viss. Jebkurā gadījumā viss ir tieši tāpat kā jekurā pasuales lielpilsētā: ir rajoni, kur var iet, ir rajoi, kur labāk pārvietoties ar taksi, vai labāk neiet vispār. Sargi pats sevi un Dievs Tevi sargās :):):)
Šodien bija plānots brauciens uz Tequilu, kur notiek lielākā tequilas ražošana visā Meksikā, tomēr, patreiz sēžu un rakstu blogu un izdaru lietas, kas iekavētas, jo par vēlu piecēlāmies.
Ko darīsim, vēl nezinu..
Uz jauno gadu braucu uz Miami, tur satikšos ar Janku, kurš tur jau dzīvojās veselu mēnesi.
Wednesday
Domingo 20/12/2009 Dzīvoklis
Hello!
Beidzot dabūju no sava kaimiņa mazo fotoaparātu...tad nu lūk, mans dzīvoklis ar vistu (mex - skats) uz visu līci.
Beidzot dabūju no sava kaimiņa mazo fotoaparātu...tad nu lūk, mans dzīvoklis ar vistu (mex - skats) uz visu līci.
Monday
07/11/2009 Lunes. Jaunais dzīvoklis
Hello!
Atkal esmu grēkojis un ilgi nēsmu neko rakstījis, bet, ja godīgi nekas patreiz tāds nav noticis.
Esmu pārvācies uz jauno dzīvokli un esmu patiešām laimīgs : sava vannasistaba, sava virtuve, savs ledusskapis, sava mūzika un beidzot īsta gulta.
Pagājušo 2 dien biju Gvadalahārā uz vienu dienu, pilsēta milzīga, pat nesanāca pabūt visur tikai mazākajā centra daļā. Pilsēta dzīvo 5 milj iedzīvotāju, visur ir milzīgi supermārketi, viens pat VIP ar Channel, Gucci, Pradas u.c. veikaliem, jo Gvadalahārā dzīvo daudz ļoti bagātu cilvēku, īsāk sakot mums Rīgā tādu veikalu nav. Pēc braucien sāku ilgoties pēc dzīves lielpilsētā. Arī klimats vasarā ir peteicīgāks, nav tik mitrs kā Puerta Vallartā.
Katru dienu turpinās skola, kura beigsies 11/12/2009, pēc tam, godīgi sakot, nezinu ar ko es nodarbošos :) jo mācības atsāksies tikai 04/01/2010.
Uz Ziemassvētkiem ir paredzēts nedēļas brauciens uz Gvadalaharu un tās apkaimes apskatīšanu. Plānā ir pilsētas kalnos, kā arī lialākā Meksikas ezera apmeklējums un pats galvenais Z-svētki kopā ar vienu meksikānu ģimeni, kura nu galīgi neesot maza. Īstenībā brauksim ar itāli Marko pie Mario ģimenes, tad nu viņš apsolījās būt mūsu gids.
Paldies Ivitai, manai bijušajai klasesbiedrenei no 49 vs., viņas vēstules iespaidā šodien saņēmos kaut ko uzrakstīt. Mamma prasa visu laiku, jo viņai ļoti vienmēr visu gribās zināt, bet Ivita man uzdeva tikia vienu jautājumu, vai man neesot vientuļi. Sasodīts, tagad ir :) Nav viegli svešā zemē bez ģimenes un bez sava otra cilvēka, apzinoties to, ka tu gribi sākt visu no nulles gandrīz jau 29 gadu vecumā, kad kārtīgam Meksikānim jau ir 4 bērni. Atceros savus 19, kad pēc vidusskolas biegšanas tu īsti nesaproti ko gribi un kā kaut ko izdarīt, tagad ir stipri līdzīgi. Loģiski, ka jau ir pietiekoša pieredze un BASICS ir zināms, tomēr šeit ļoti daudz ko nosaka tieši nianses un sistēma, jo neesam jau vairs EU.
12. decembrī ir svētās Gvadalupes godināšanas diena, bet to jau šeit svin no 2. decembra. Katru darba dienu no 6 līdz pat vakaram ir slēgts centrs un cauri visai pilsētai iet gājiens. Cilvēki ir sadalījušies grupiņās, visi baltā ar Sv. Gvadalupes attēlu priekšā katrai grupiņai. Rīb bungas, skan taures un viena un tā pati dziesma 4 stundas no vietas :) Uz ielām tirgo saldumus, desas, mandarīnus atkal saldumus utt. Tas viss kopumā ir tik smuki un mīļi. Godīgi sakot mīlu vienkāršo meksikāņu tautu par to kāda viņa ir: jautra, mīļa, ticīga un patiesa.
Un tagad ziņa tiem, kam garšo garneles. Cena garnelēm kg, ko pie mums tirgo ar nosaukumu Tīģergarneles, ir tik pat cik ķekavas vistām Rīgā. Tās pārdodās svaigas, pelēkas, jau bez galvām. Tagad 2 dienas ēdu tikai garneles, ceptas sviestā ar ķiplociņiem, vai iejauktas omletē, vai saceptas ar dārzeņiem...mmmmmm
Atkal esmu grēkojis un ilgi nēsmu neko rakstījis, bet, ja godīgi nekas patreiz tāds nav noticis.
Esmu pārvācies uz jauno dzīvokli un esmu patiešām laimīgs : sava vannasistaba, sava virtuve, savs ledusskapis, sava mūzika un beidzot īsta gulta.
Pagājušo 2 dien biju Gvadalahārā uz vienu dienu, pilsēta milzīga, pat nesanāca pabūt visur tikai mazākajā centra daļā. Pilsēta dzīvo 5 milj iedzīvotāju, visur ir milzīgi supermārketi, viens pat VIP ar Channel, Gucci, Pradas u.c. veikaliem, jo Gvadalahārā dzīvo daudz ļoti bagātu cilvēku, īsāk sakot mums Rīgā tādu veikalu nav. Pēc braucien sāku ilgoties pēc dzīves lielpilsētā. Arī klimats vasarā ir peteicīgāks, nav tik mitrs kā Puerta Vallartā.
Katru dienu turpinās skola, kura beigsies 11/12/2009, pēc tam, godīgi sakot, nezinu ar ko es nodarbošos :) jo mācības atsāksies tikai 04/01/2010.
Uz Ziemassvētkiem ir paredzēts nedēļas brauciens uz Gvadalaharu un tās apkaimes apskatīšanu. Plānā ir pilsētas kalnos, kā arī lialākā Meksikas ezera apmeklējums un pats galvenais Z-svētki kopā ar vienu meksikānu ģimeni, kura nu galīgi neesot maza. Īstenībā brauksim ar itāli Marko pie Mario ģimenes, tad nu viņš apsolījās būt mūsu gids.
Paldies Ivitai, manai bijušajai klasesbiedrenei no 49 vs., viņas vēstules iespaidā šodien saņēmos kaut ko uzrakstīt. Mamma prasa visu laiku, jo viņai ļoti vienmēr visu gribās zināt, bet Ivita man uzdeva tikia vienu jautājumu, vai man neesot vientuļi. Sasodīts, tagad ir :) Nav viegli svešā zemē bez ģimenes un bez sava otra cilvēka, apzinoties to, ka tu gribi sākt visu no nulles gandrīz jau 29 gadu vecumā, kad kārtīgam Meksikānim jau ir 4 bērni. Atceros savus 19, kad pēc vidusskolas biegšanas tu īsti nesaproti ko gribi un kā kaut ko izdarīt, tagad ir stipri līdzīgi. Loģiski, ka jau ir pietiekoša pieredze un BASICS ir zināms, tomēr šeit ļoti daudz ko nosaka tieši nianses un sistēma, jo neesam jau vairs EU.
12. decembrī ir svētās Gvadalupes godināšanas diena, bet to jau šeit svin no 2. decembra. Katru darba dienu no 6 līdz pat vakaram ir slēgts centrs un cauri visai pilsētai iet gājiens. Cilvēki ir sadalījušies grupiņās, visi baltā ar Sv. Gvadalupes attēlu priekšā katrai grupiņai. Rīb bungas, skan taures un viena un tā pati dziesma 4 stundas no vietas :) Uz ielām tirgo saldumus, desas, mandarīnus atkal saldumus utt. Tas viss kopumā ir tik smuki un mīļi. Godīgi sakot mīlu vienkāršo meksikāņu tautu par to kāda viņa ir: jautra, mīļa, ticīga un patiesa.
Un tagad ziņa tiem, kam garšo garneles. Cena garnelēm kg, ko pie mums tirgo ar nosaukumu Tīģergarneles, ir tik pat cik ķekavas vistām Rīgā. Tās pārdodās svaigas, pelēkas, jau bez galvām. Tagad 2 dienas ēdu tikai garneles, ceptas sviestā ar ķiplociņiem, vai iejauktas omletē, vai saceptas ar dārzeņiem...mmmmmm
Saturday
21/11/2009 Sabbado
6dienas vakars!
Vakar kopā ar Itāli Marko, kuram kā izrādās ir 42 gadi, tomēr neskatoties uz to, viņš ir gatavs iziet ielās.
Ar dzīvokli visas lietas norāvās, jo manuprāt mājas saimnieki no kuriem gribāju to īrēt, ir pilnīgi idioti, patreiz neiedziļināšos, bet rezultāts ir tāds, ka nospļāvos uz visu meklēšanu un čakarēšanos un nolēmu īrēt dzīvokli tieši centrā, 5 min līdz skolai. Lai gan tas ir par 40 lvl dārgāks un bez baseina, toties aprīkots ar jaunām mantām, TV utt.
Vakar no rīta bija gājiens par godu Revolūcijas dienai un vakarā bijām aizgājuši uz "čarjjadām".
Beidzot nokačāju no neta ļoti labu spānu val. klausīšanās programmu, tad nu tagad man visu laiku iPodā nepārtraukti skan angļu un spāņu valodas, ļot, ļoti ceru, ka tas palīdzēs un manā vecajā galvā kaut kas aizķersies. atceros kā 49. vsk. skolotājas manai mammai teica, ka Mārcītim ir ļoti gaiša galva, tikai viņš ir tik drausmīgi slinks :) Pašam tagad liekās, ka atkal esmu atradis veidu, ka atkal mazāk piepūlēties un gūt lielāku labumu. Skolā un mājās draugi saka, ka man ļoti ātri ejot uz priekšu, bet pašām jau tā neliekās. Kanādas psihoterapeite no kursiem man skaidri un gaiši pateica, ka es esot pārāk paškritisks pret sevi, tāpēc arī tā ir...
Patreiz esmu mājās, bet gulēt vienkārsi nevar aiziet, jo blakus mājai ir vieta, ko iznomā pasākumiem, tad, nu mūzika tagad skan tā, ka mājai stikli trīc, par kādu gulēšanu var būt runa?
Es ļoti ceru, ka viņi līdz 12, kas ir pēc 1 h un 20 min to ārprātu izbeigs, lai gan cerības ir mazas, jo ja maksikāniem ir fiesta tad ir fiesta. Es tikai nesaprotu, kā visi pārējie kvartāla iedzīvotāji neprotestē, jo saku Jums godīgi, dreb pilnīgi viss kvartāls.
Vakar kopā ar Itāli Marko, kuram kā izrādās ir 42 gadi, tomēr neskatoties uz to, viņš ir gatavs iziet ielās.
Ar dzīvokli visas lietas norāvās, jo manuprāt mājas saimnieki no kuriem gribāju to īrēt, ir pilnīgi idioti, patreiz neiedziļināšos, bet rezultāts ir tāds, ka nospļāvos uz visu meklēšanu un čakarēšanos un nolēmu īrēt dzīvokli tieši centrā, 5 min līdz skolai. Lai gan tas ir par 40 lvl dārgāks un bez baseina, toties aprīkots ar jaunām mantām, TV utt.
Vakar no rīta bija gājiens par godu Revolūcijas dienai un vakarā bijām aizgājuši uz "čarjjadām".
Beidzot nokačāju no neta ļoti labu spānu val. klausīšanās programmu, tad nu tagad man visu laiku iPodā nepārtraukti skan angļu un spāņu valodas, ļot, ļoti ceru, ka tas palīdzēs un manā vecajā galvā kaut kas aizķersies. atceros kā 49. vsk. skolotājas manai mammai teica, ka Mārcītim ir ļoti gaiša galva, tikai viņš ir tik drausmīgi slinks :) Pašam tagad liekās, ka atkal esmu atradis veidu, ka atkal mazāk piepūlēties un gūt lielāku labumu. Skolā un mājās draugi saka, ka man ļoti ātri ejot uz priekšu, bet pašām jau tā neliekās. Kanādas psihoterapeite no kursiem man skaidri un gaiši pateica, ka es esot pārāk paškritisks pret sevi, tāpēc arī tā ir...
Patreiz esmu mājās, bet gulēt vienkārsi nevar aiziet, jo blakus mājai ir vieta, ko iznomā pasākumiem, tad, nu mūzika tagad skan tā, ka mājai stikli trīc, par kādu gulēšanu var būt runa?
Es ļoti ceru, ka viņi līdz 12, kas ir pēc 1 h un 20 min to ārprātu izbeigs, lai gan cerības ir mazas, jo ja maksikāniem ir fiesta tad ir fiesta. Es tikai nesaprotu, kā visi pārējie kvartāla iedzīvotāji neprotestē, jo saku Jums godīgi, dreb pilnīgi viss kvartāls.
Tuesday
17/10/2009 Martes , Milzu Iguānas, Salsa un autobuss u.c.
Hola!Hola!Hola!
Atreferēju 7dienas notikumus...
No rīta gāju uz pludmali, labi, ka paķēru līdzo kameru, pa ceļam plēsās 2 milzu iguānas, kopā ar astēm 2 m, nu īsti makani. Pēc šī skata sāku reāli aizdomāties, kas vēl īsti tanīs brikšņos mīt..
Vakar biju aizbraucis līdz centram, jo K&E un Kristofers bija atpūsties un ēst grilētu vistiņu pie kaut kādas savas biezās nekustamo īpašumu haizivs, lēdija no 40-50 precīzi nezinu. Aizbraucu līdz "kioskam", tā ir centrālā lapene, kas atrodas katrā Meksikas pilsētas centrā un kurai apkārt ir laukums, tā lielums atkarīgs no pilsētas, bet PV tas ir tik liels kā 3/4 no mūsu Rīgas Līvu laukuma.
Skan Salsa, laukums pilns ar cilvēkiem un visi dīdās mūzikas pavadījumā, pat vecenītes uz 90 gadiem, skats vienkārši nepārspējams. citi dejo profesionāli, citi savukārt mazāk, bet citi tikai dīdās....tomēr dīdās. Es padomāju pie sevis, kapēc pie mums tā nav, kapēc visi ir tik stīvi un kaunās no sevis ??? Īsāk sakot, žēl, ka nebija līdzi kameras...
šodien savukārt biju skatīties dzīvokli un izskatās, ka man ir paveicies. Māja ir kalnā un uz jumta ir baseins un terase ar skatu uz pilsētu un okēn, kur varu mācīties, strādāt uz sav DELLa un reizē sauļoties (bildes būs, apsolu 100%). Jumts atsver visu, pat to, ka dzīvoklis ir 1 stāvā, jo līdz skolai ir 15 min. ar kājām, nevis 25 min. ar autobusu. Visas izklaides blakām, nav jāmaksā ne pa autobusa biļetēm, ne pa takšiem, vienkārši ideāli. Domāju, ka 1dien jau pārvākšos...izstāstīju to savai patreizējai ģimenei un Eva mani nosauca par "turbo vafeli", laikam tamdēļ, ka tik ātri operēju un stājos uz savām kājām....pašam atkal neviltots prieks par sevi :)
Ieleiku arī autobusa bildi ar kādiem pārvietojamies, principā ir tā, ka šiem brīnumiem amortizātoru nav kā sugas, ja kas salūzt, tad vienkārši sametina, pār "guļošajiem policistiem" šie ļaudis brauc bez bremzēšanas, un ja priekša ir 10 m attālums līdz nāko;sajam transportīdzeklim, tad lai nobrauktu šo attālumu šoferītis paspēj kārtīgi ieskrieties un arī kārtīgi nobremzēt, tāpēc autobusā vispār nesēžu, jo savādāk zobus un visus muguras skriemeļus var izsist. Braukšanas kūltūra šeit ir visaugstākajā līmeni, kam lielāka mašīna tas uzpīpina unn brauc 1ais. Vainīgs ir tas, kurš ir ieskrējis. Manā acu priekšā šoferi ar autobusiem tik uz sarkanajiem "mizo", pirms krustojuma pārmet krustu un uz priekšu. Gvadalupe ir katrā autobusā :) diez kapēc ???
Tas ir man vietējais draugs Mario, ar kuru tusējām pagājušo 5dien kopā, viņš bija tas, kas mūs ar vēl vienu Itāli izvadāja pa vietām, kur tusējas tikai vietējie.
Lūk būs pāris bildes no brauciena uz Boca de Tomatlan (Tomatlan upes izteka), kur ūdens nav tik sāļš, kā okeānā. šis brauciens bija kopā ar Zani un Kārli, kad viņi bija šeit.
Sunday
15/11/2009
Buenas Dias todos! (Mex-Labrīt visiem)
Ir pagājušas jau 2 nedēļas kopš neesmu rakstījis ne rindiņu :) Sāku jau saņemt meilus un draugos jautājumus par to vai esmu dzīvs un ar mani viss ir "bumbās". Tātad viss ir vispilnīgākajā kārtībā, vienkārši nebija iedvesmas un negribējāas neko rakstīt, jo bija uznākusi, kaut kāda mistiska depresija, laikam to sauc par "home sickness". 2 nedēļas nebiju lasījis par Latviju ne rindiņas, vakar paskatījos diena.lv....apsveicu visus, kam jāpacieš tas vājprāts, kas pie Jums darās. No manas puses izskatās, ka A. šlesera kungs drīz sagrābs varu savās rokās un sāksies jauna Komunistiskā ēra Latvijā. Paskatījos bildes ar politiķiem, nu vienkārši kiborgi, ne cilvēki. Nobarojušies resni vēči un tādas pāša dāmas, noēstiem kakliem ar $ zīmītēm acīs. Ja godīgi, tas man atgādināja leļļu tētri, bet to, kurā lelles vada ar aukliņām, koroče rausti kā gribi, jo vairāk rausti, jo smieklīgāk izskatās. Liekas, ka latvijas politiķi visi nevis strādā, bet tos kāds agoniski visu laiku rausta, rausta, rausta.........daudzi tagad atkal teiks, kā mans draugs Janis B, ja, tu Mārci, būtu kopā ar viņiem, tu tagad nerietu....Lūk mana patreizējā atbilde: "es tur nebūtu, jo politika, tas ir pretīgi, melni un nožēlojam".....dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu tur. Janvāra beigās jabrauc uz LV uz 2 vai 3 nedēļām sakārtot "lietas", bet godīgi sakot gribās vienkārši nokancelēt biļetes un viss, diemžēl nevar, jo hāatved daudz visādu mantu. Patreiz iskatās, ka pārvākšo uz šejieni pavisam....ok, bet pietiks par to.
Tātad īsumā 2 nedēļu atreferējums: Esmu beidzot sācis mācīties, iet ļoti labi bienīgais tas, ka grupā ir tikai 4 cilvēki, 2 jaukas sievietes virs 50 no USA un CAN un 19 gadīgs puika, no Kanzasas, kas mācās par medbrālīti, kuram ir breketes un kuru nevar saprats pat tad, kad viņš runā ENG. Godīgi sakot biju cerējis uz vairāk jauniem kontaktiem:(
Regulāri esmu sāciss apmeklēt fiziskās nodarbības, iespējams sākšu iet uz Thai boxu, jo cik var tos svarus cilāt. Esmu beidzot sasniedzis jaunu kondīciju lokanībā, beidzot varu vienkāŗsi apsēsties uz grīdas ar taisnām kājām un saņemt pirkstgalus rokās, godīgi sakot, pirms š.ģ jūnija domāju, ka man tas vispār nav iespējams. Paldies manam fizioterapietam Raitim Aršauskim, 100% sava aroda profs, izvelk tādās traumas un deforomācijas, ka maz neliekas. Ja kādam ir problēmas ar muguru, pareizi nekustās rokas vai kājas, kā mēdz gadīties pēc smagām operācijām vai traumām, dodiet ziņu, aizsūtīšu kontaktus.
Pagajušo nedēļ bija atbraucis Kārlis un Zane no Gvadalaharas, nodzīvoja pie mums 2 dienas, tagad zinu, ka ir Gvadalaharā kur palikt, ja brauc pa darīšanām.
Šo svētdien atbrauca Kristofers, izsktās, ka tikai uz šo dienu viņš ir vairāk vai mazāk aklimatizējies.
šo 3dien bijām uz jauna bāra atklāšanu, iepazinos ar pāris jauniem un iespējams svarīgiem cilvēkiem, kas varētu palīdzēt New Rosmes veļas bīdīšanā.
check : http://vallarteando.com/?p=463 (tā dāma, izskatās, tur ir gadījusies nejauši).
Klubs tādā 69 stilā (tikai bez stieņa:))
Principā jaunus paziņas atrast ir diezgan vienkārši, jo EU cilvēki te ļoti izceļas vietējo vidū, līdz ar to ir 2 varianti, vai nu ir baigā interese, kas tu esi un ko tu dari, vai arī ir pilnīga ignorance, bet tas pārsvarā ir no tādu bagātnieku bērniņu puses, nu tipa pie mums, deguns gaisā, tipa, aiz mēnes aizķersies...cilvēki, kas strādā un k-ko saprot no biznesa, kā jau pienākas vienmēr ir atvērti sarunām un jauniem kontaktiem.
šodien sāku čekot savu tēriņus :( varu pateikt vienu, ka šo laiku esmi nevis dzīvojis, bet uzdzīvojis un man ir izdevies iekļauties 450 lvl robežās t.sk ir pirkts gludeklis, fēns, kaut kādas pāris maikas un citi sadzīves sīkumi. Principā pēc maniem aprēķiniem, ja grib dzīvot t.i. ēst šad tad ārpus mājas, iet weekendā uz klubiem, dzert margaritas utt. tad 250 lvl mēnesī + īre ir pilnīgi griesti. Protams, uz doto brīd ir jāpieņem , ka nedzīvoju viens un tas ir smagi, cilvēkam, kurš savā dzīvē ir atļavies ļoti daudz, bet es jau meklēju atsevišķu dzīvokli, tikai jā[pagaida līdz 1 decembrim, jo tad cenas kritīsies, un tad jau arī personiskā dzīve iegrozīsies vecajās sliedēs.
Ar valodu jūtami iet uz priekšu, tikai nelaime ir tā, ka dzīvoju kopā ar savējiem un mājās tu runā LV...visiem silti iesaku, ja gribat operatīvi iemācīties valodu svešā valstī, vienmēr dzīvojiet vietējā ģimenē, tikai un vienīgi.
Rītā iešu uz kino uz 2012, izrādās, ka te ir veseli 4 kinoteātri, jāpaskatās tas vājprāts, ko USA atkal izdomājusi, droši vien beigās izdzīvos tikai savējie :)
5 dien un 6 dien čekoju klubus, ir ļoti OK, vakar naktī nākot mājās pa + 25, tik ļoti sagribējās atrasties Austrijā vai Francijā ar snowu pie kājām un Jegermaisteru kabatā, sajust dzestru auksto gaisu, uzlikt iPodā Method Man un "griezt"pa pūderi. Ja kādam ir atlikusi kāda brīva vieta braucienam slēpot, laika posmā no 28/02/2100 - aptuveni 20/02/2009, nekautrējieties, dodiet ziņu, lanprāt pievienotos.
Oki, kaut kādu info esmu Jums atkal iedevis, sorry, ka nav nekādas bildes, bet tās baigi ilgi lādējās un man trūkst pacietības, kad aizbraukšu uz LV parādīšu face to face :)
Apsolu, tagad ieklikšķināt kaut ko biežāk.....peace
Ir pagājušas jau 2 nedēļas kopš neesmu rakstījis ne rindiņu :) Sāku jau saņemt meilus un draugos jautājumus par to vai esmu dzīvs un ar mani viss ir "bumbās". Tātad viss ir vispilnīgākajā kārtībā, vienkārši nebija iedvesmas un negribējāas neko rakstīt, jo bija uznākusi, kaut kāda mistiska depresija, laikam to sauc par "home sickness". 2 nedēļas nebiju lasījis par Latviju ne rindiņas, vakar paskatījos diena.lv....apsveicu visus, kam jāpacieš tas vājprāts, kas pie Jums darās. No manas puses izskatās, ka A. šlesera kungs drīz sagrābs varu savās rokās un sāksies jauna Komunistiskā ēra Latvijā. Paskatījos bildes ar politiķiem, nu vienkārši kiborgi, ne cilvēki. Nobarojušies resni vēči un tādas pāša dāmas, noēstiem kakliem ar $ zīmītēm acīs. Ja godīgi, tas man atgādināja leļļu tētri, bet to, kurā lelles vada ar aukliņām, koroče rausti kā gribi, jo vairāk rausti, jo smieklīgāk izskatās. Liekas, ka latvijas politiķi visi nevis strādā, bet tos kāds agoniski visu laiku rausta, rausta, rausta.........daudzi tagad atkal teiks, kā mans draugs Janis B, ja, tu Mārci, būtu kopā ar viņiem, tu tagad nerietu....Lūk mana patreizējā atbilde: "es tur nebūtu, jo politika, tas ir pretīgi, melni un nožēlojam".....dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu tur. Janvāra beigās jabrauc uz LV uz 2 vai 3 nedēļām sakārtot "lietas", bet godīgi sakot gribās vienkārši nokancelēt biļetes un viss, diemžēl nevar, jo hāatved daudz visādu mantu. Patreiz iskatās, ka pārvākšo uz šejieni pavisam....ok, bet pietiks par to.
Tātad īsumā 2 nedēļu atreferējums: Esmu beidzot sācis mācīties, iet ļoti labi bienīgais tas, ka grupā ir tikai 4 cilvēki, 2 jaukas sievietes virs 50 no USA un CAN un 19 gadīgs puika, no Kanzasas, kas mācās par medbrālīti, kuram ir breketes un kuru nevar saprats pat tad, kad viņš runā ENG. Godīgi sakot biju cerējis uz vairāk jauniem kontaktiem:(
Regulāri esmu sāciss apmeklēt fiziskās nodarbības, iespējams sākšu iet uz Thai boxu, jo cik var tos svarus cilāt. Esmu beidzot sasniedzis jaunu kondīciju lokanībā, beidzot varu vienkāŗsi apsēsties uz grīdas ar taisnām kājām un saņemt pirkstgalus rokās, godīgi sakot, pirms š.ģ jūnija domāju, ka man tas vispār nav iespējams. Paldies manam fizioterapietam Raitim Aršauskim, 100% sava aroda profs, izvelk tādās traumas un deforomācijas, ka maz neliekas. Ja kādam ir problēmas ar muguru, pareizi nekustās rokas vai kājas, kā mēdz gadīties pēc smagām operācijām vai traumām, dodiet ziņu, aizsūtīšu kontaktus.
Pagajušo nedēļ bija atbraucis Kārlis un Zane no Gvadalaharas, nodzīvoja pie mums 2 dienas, tagad zinu, ka ir Gvadalaharā kur palikt, ja brauc pa darīšanām.
Šo svētdien atbrauca Kristofers, izsktās, ka tikai uz šo dienu viņš ir vairāk vai mazāk aklimatizējies.
šo 3dien bijām uz jauna bāra atklāšanu, iepazinos ar pāris jauniem un iespējams svarīgiem cilvēkiem, kas varētu palīdzēt New Rosmes veļas bīdīšanā.
check : http://vallarteando.com/?p=463 (tā dāma, izskatās, tur ir gadījusies nejauši).
Klubs tādā 69 stilā (tikai bez stieņa:))
Principā jaunus paziņas atrast ir diezgan vienkārši, jo EU cilvēki te ļoti izceļas vietējo vidū, līdz ar to ir 2 varianti, vai nu ir baigā interese, kas tu esi un ko tu dari, vai arī ir pilnīga ignorance, bet tas pārsvarā ir no tādu bagātnieku bērniņu puses, nu tipa pie mums, deguns gaisā, tipa, aiz mēnes aizķersies...cilvēki, kas strādā un k-ko saprot no biznesa, kā jau pienākas vienmēr ir atvērti sarunām un jauniem kontaktiem.
šodien sāku čekot savu tēriņus :( varu pateikt vienu, ka šo laiku esmi nevis dzīvojis, bet uzdzīvojis un man ir izdevies iekļauties 450 lvl robežās t.sk ir pirkts gludeklis, fēns, kaut kādas pāris maikas un citi sadzīves sīkumi. Principā pēc maniem aprēķiniem, ja grib dzīvot t.i. ēst šad tad ārpus mājas, iet weekendā uz klubiem, dzert margaritas utt. tad 250 lvl mēnesī + īre ir pilnīgi griesti. Protams, uz doto brīd ir jāpieņem , ka nedzīvoju viens un tas ir smagi, cilvēkam, kurš savā dzīvē ir atļavies ļoti daudz, bet es jau meklēju atsevišķu dzīvokli, tikai jā[pagaida līdz 1 decembrim, jo tad cenas kritīsies, un tad jau arī personiskā dzīve iegrozīsies vecajās sliedēs.
Ar valodu jūtami iet uz priekšu, tikai nelaime ir tā, ka dzīvoju kopā ar savējiem un mājās tu runā LV...visiem silti iesaku, ja gribat operatīvi iemācīties valodu svešā valstī, vienmēr dzīvojiet vietējā ģimenē, tikai un vienīgi.
Rītā iešu uz kino uz 2012, izrādās, ka te ir veseli 4 kinoteātri, jāpaskatās tas vājprāts, ko USA atkal izdomājusi, droši vien beigās izdzīvos tikai savējie :)
5 dien un 6 dien čekoju klubus, ir ļoti OK, vakar naktī nākot mājās pa + 25, tik ļoti sagribējās atrasties Austrijā vai Francijā ar snowu pie kājām un Jegermaisteru kabatā, sajust dzestru auksto gaisu, uzlikt iPodā Method Man un "griezt"pa pūderi. Ja kādam ir atlikusi kāda brīva vieta braucienam slēpot, laika posmā no 28/02/2100 - aptuveni 20/02/2009, nekautrējieties, dodiet ziņu, lanprāt pievienotos.
Oki, kaut kādu info esmu Jums atkal iedevis, sorry, ka nav nekādas bildes, bet tās baigi ilgi lādējās un man trūkst pacietības, kad aizbraukšu uz LV parādīšu face to face :)
Apsolu, tagad ieklikšķināt kaut ko biežāk.....peace
Monday
03/11/2009 Lunes
Pulkstens ir 2 naktī, reāli nenāk miegs, jo ir drausmīgi karsts, tik karsts , ka nevar aizmigt, kaut arī virs galvas griežās milzīgais ventilātors.
Nolēmu ielikt Hellouweenu bildes. Cik ļoti es biju pārsteigts kā cilvēki ir piestrādājuši pie saviem kostīmiem un ar kādu entuziasmu piedalās pasākumos. Tāapēc arī laikam nav te depresijas, cita mentalitāte :( :( :( Diemžēl loti daudzus super duper nesanāca nobildēt,jo fočiks kaut kā čakarējās bet ir pāris labi kadri...
Tanī pašā vakarā Asusena (meitene zili - oranžajā kostīmā ar stroķi rokās,kas atveidoja Li-Lu no 5. Elementa) mani aizveda līdz vienam ļoti labam iestādījumam, kas saucās Los Santos (nav nekādas saistības ar Santa Klausu :)) t.i. Lounge mazliet ar mūsus Rīgas 8 lounge piesitienu (diez vai tas vēl Rīga strādā) tikai 2 stāvos un 2. stāvs ir bez jumta, ļoti cooooooool. šinī brīdī es sapratu, ka dzīve turpinās, jo nu ir arī laa vieta, kur kadreiz atpūsties, BTW , Margarita on rocks +- 2 lvl, kas principā priekš Mekiskas ir dārgi.
Laikam esmu aizmirsis pieminēt, ka dzīvoju tagat Margaritas dzimtenē, jo tikai šajā Jalisco apgabalā, kura galvaspilsēta ir Gvadalahāra (Guadalajara), kas ir 2. lielākā pilsēta aiz Mexiko, drikst audzēt Agaves (kaktusi no kā taisa Tequilu). La viva Margarita!!!
Šodien no rīta biju universitātē, rakstīju testu valodu kursiem....nu ko lai saka, paldies manai skolotajāi Inetai, no 10 līmeņiem mani iemeta 4-jā.Ļoti labi, vietējā pasniedzēja tieca, ka 3. mēn laikā ieliks man tādu līmeni, ka varēšu jau uz biznesu doties, principā izskatās, ka man aprēķins ir bijis pareizs, prieks par sevi :)
Nolēmu ielikt Hellouweenu bildes. Cik ļoti es biju pārsteigts kā cilvēki ir piestrādājuši pie saviem kostīmiem un ar kādu entuziasmu piedalās pasākumos. Tāapēc arī laikam nav te depresijas, cita mentalitāte :( :( :( Diemžēl loti daudzus super duper nesanāca nobildēt,jo fočiks kaut kā čakarējās bet ir pāris labi kadri...
Tanī pašā vakarā Asusena (meitene zili - oranžajā kostīmā ar stroķi rokās,kas atveidoja Li-Lu no 5. Elementa) mani aizveda līdz vienam ļoti labam iestādījumam, kas saucās Los Santos (nav nekādas saistības ar Santa Klausu :)) t.i. Lounge mazliet ar mūsus Rīgas 8 lounge piesitienu (diez vai tas vēl Rīga strādā) tikai 2 stāvos un 2. stāvs ir bez jumta, ļoti cooooooool. šinī brīdī es sapratu, ka dzīve turpinās, jo nu ir arī laa vieta, kur kadreiz atpūsties, BTW , Margarita on rocks +- 2 lvl, kas principā priekš Mekiskas ir dārgi.
Laikam esmu aizmirsis pieminēt, ka dzīvoju tagat Margaritas dzimtenē, jo tikai šajā Jalisco apgabalā, kura galvaspilsēta ir Gvadalahāra (Guadalajara), kas ir 2. lielākā pilsēta aiz Mexiko, drikst audzēt Agaves (kaktusi no kā taisa Tequilu). La viva Margarita!!!
Šodien no rīta biju universitātē, rakstīju testu valodu kursiem....nu ko lai saka, paldies manai skolotajāi Inetai, no 10 līmeņiem mani iemeta 4-jā.Ļoti labi, vietējā pasniedzēja tieca, ka 3. mēn laikā ieliks man tādu līmeni, ka varēšu jau uz biznesu doties, principā izskatās, ka man aprēķins ir bijis pareizs, prieks par sevi :)
Saturday
31/10/2009 Sabbado
Šodien atskārtu, ka neko neesmu blogā jau 2 diens rakstījis, kaut gan ir noticis daudz, kas jauns...tiem kas seko, milzīgs SORRY
Laikam, tomēr kaut kas ir katru dienu jāieraksta, jo daudz kas aizmirstās.
Baidzot esmu ticis pāri laika stapībai un vairs neraujos augšā 3 pa nakti, kas LV ir 11 no rīta, burvīgi, toties ceļos uz pus8 pat bez modinātāja.
Atkal gribu atgriezties pe teorijas par to, ka dzīvē notiek viss tā kā Jūs paši gribat un , ka Jūs agrāk vai vēlāk nonāksiet pie tā ko esat kādreiz dzīvē esat ļoti vēlējušies....tikai neidomājaties, ka viss nāks baigi viegli (šo jau pats esmu paspējis izslimot), tipa, gribu daudz naudas, skaistu un bagātu sievu vai vīru un Jums tas taps dots.....gaidiet ar maisu:) un ja arī tā būs, tad nekas tur nebūs īsts, lūk tieši par to ir vērts arī aizdomāties.
entonces (Mex- tātad)..Kā jau inēju esmu kļuvis par evas oficiālo fotogrāfijas skolnieku, saistībā ar to aizvakar bijām vietējā āgentūrā Facetas, kas izdod, gan žurnālu Maxwell, gan ir modeļu un pasākumu rīkošanas aģentūra. Evai ir jāveido portfolio patuveni 10 modelēm, tad nu šoreiz bija pirmā tikšanās ar visām meitenēm, lai izstāstītu, kas vajadzīgs, piemeklētu tēlus, kas jāatveido utt...es mazliet asistēju tēlu piemeklēšanā un jutos par to ļoti gandarīts. Kas par meitenēm!!! Pāris bija tādas "ogas", ka ne acu atraut, bet zinat, kas ir pats jocīgākais, es viņas neuztvēru, kā "sexa objektus", bet kā gan materiālu ar, ko jāstrādā, lai izveidotu labas bildes. Pats esmu šokā, jo nedomāju ka tā var būt, bet Eva mani paslevēja teikdama, ka tā esot fotogrāfa attieksme...nu lūk, viss stāsts ir par to, ka mana vēlēšanās atrasties modes indistrijā sāk pamazām realizēties, redzēsim vai tā būs saistīta ar foto, pero me gusta mucho (Mex- bet man ļoti patīk). Kā jau minēju Eva man māca bildēt, esmu iemācījies pāris galvenās pamata lietas un tagad man 1 mēnesi ir jāfočē, jāfočē un vēlreiz jāfočē, bez nekādiem atomātiskajiem režīmiem :)
Šīs pašas dienas vakarā bija kokteiļvakars ar aktrisi Asusenu, gara, slaida, smuka, jautra un traka sieviete, kas nedzer& nepīpē un vispār neizskatās pēc mekiskānietes. Ļoti labi pavadījām laiku 4tā. Vienīgais, kas reāli visu bremzē ir valodas zināšanas, baigi grūti komunicēt, motivācija mācīties aug ar katru dienu....uraa'no 1dienas saaksies mācības. Jabkurā gadījumā man beidzot ir salsas skolotāja. Te PV ir viens ļoti labs salsas bārs, kurā var mācīties dejot, labi, ka LV biju apmeklējis salsas kursu pāris reizes, tad nu nebija jākrīt vismaz pilnīgā kaunā, mani pat paslavēja, bet nevaru saprast vai tas bija patiesi, vai tikai pieklājības pēc :) Meksikāni vispār ir ļoti pieklājīgi, dažreiz pat pārāk, un šeit ļoti svarīgas ir manieres, it sevišķi biznesā un " krējumā".
Īstenībā K&E un arī Mario ir nolēmuši man šeit atrast sievu, tā kā dažbrīd izjūtu pat mazu spiedienu, bet jautri..... nekad nezinu, kas mani sagaida, kad kaut kur braucam, tāda sajūta ka katra reize ir viņu ķecerīgais plāniņš.
Tātad info čaļiem: Ja gribat braukt uz Mkeisku sievas lūkoties, būs smagi, jo šeit situācija principā ir tāda, ka meitas dzīvo pie ģimenes līdz brīdim, ka apprecās, dzīvot kopā tāpat vienkārši nevar, par cik meksikāņi, kā jau iepriekš minēju ir ļoti ticīgi katoļi. Īsāk sakot nekādu kopdzīvi, kā pie mums pirms kāzām, īsti piekopt nevarēs, citādāk var no tēva vai kāda vecāka brāļa labākajā gadījumā pa seju dabūt...nu ko lai saka...precies un tad redzēs kā būs. Kaut kā ne tā kā esmu pieradis un pat nemaz nedomāju :) godīgi sakot vispār nesaprotu, kam īsti vajadzīgas kāzas? Lai sievai būtu ko vienu dienu papriecāties un būt pārliecinātai, ka šķiršanās gadījumā viņa nepaliks uz ielas un dabūs kaut kādu kompensāciju??? Mīlestību var apliecināt arī savādāk...... padižojoties draugu priekšā, jo lielākajam vairumam, man liekas, tas ir tikai ballītes pēc? Mīļās meitenes, kas lasa, protams neuztveriet personīgi, bet esmu saskāries vairums tieši ar šāda veida notikušām vai nenotikušām kāzām. Laikam jau pats esmu vien vainīgs par šadu pieredzi, jo tu pats, principā piesasiti tos notikumus un cilvēkus, kas tev ir apkārt. Laikam kaut kas nav bijis pareizi,kaut kas jāmaina....tikai šeit paliek mūžīgais jautājums, KAS? Galvenokārt vērtības, attieksmi pret dzīvi un pret lietām kopumā.
Žel to cilvēku, kas skrien, skrien , skrien...nauda, nauda, nauda....pirkt, pirkt, pirkt...labāk nekā citiem, vairāk nekā citiem.....dzīves moto ir "darbs, sekss un nauda". Gribu Jums uzdot jautājumu, Vai Jūs kādreiz esat tā pa īstam Laimīgi? Tas, ka var sapirkties Stockmanī, Palazzo Italia vai da jebkur citur un vairākas reizes nedēļā var pirkt vīnu pa 10 lvl pudeli nozīmē LAIMI? Vai tas, ka Jums ir lielāka mašīna, lailāka māja un krutāka virtuves iekārta nekā Saškam Paškam vai Jurim nozīmē LAIMI? Jūs nesaprotat, ka Jūs tiekat drāzti pašā saknē, Jūs katru dienu drāž Jūsu darba devējs, Jūs katru dienu drāžat viens otru ar savām problēmām un tiecaties tik pēc kaut kā labāka, līdz ar to čakarējot paši sevi.....uzdodiet sev jautājumu, vai tā dārgā vīna pudele, māja, mašīna, ko nopērkat vai lupatas dara Jūs laimīgākus?jo vairāk varat nopirkt, jo vairāk Jūs tiekat drāzti gan morāli, gan fiziski :) daudzi tagad teiks un meklēs argumentus, ka tā tas nav, vai ka tas ir tā vērts, bet STOP, ieklausieteis paši sevī, apsēžieties un padomājiet, kur tas viss Jūs biegu beigās novedīs...pie pašiznīcības protams...jo tik pārdrāzti, cik Jūs būsiet savas labklājības meklējumos, Jūs drīz nevienam nebūsiet vajadzīgi, arī paši sev vairs nē. Bien, tā bija lirisksa atkāpe par mūsu sabiedrības sačakarētību.....
Vakar bildējām amerikāņu kāzas, man jau bija dots 1. uzdevums, sabildēt līgavaini ar visiem viņa draugiem un bildēt kāzu norisi no viesnīcas 19. stāva, kur man bija jāizpilda akrobāta cienīgi triki un jalien gar logiem no ārpuses, lai dabūtu kaut cik labas bildes. Uzskatu, ka ar uzdevumu esmu ticis galā, tagad jāgaida Evas cenzūra.....
Kādu 1,5 h pirms kāzu beigām man nomira fotoaparāta akumulātors un es aizgāju skatīties kā amīši karaoki dzied....cepuri nost...respect viņiem par to ka viņiem jau saknē ir ielikts, tas, ka vņiem no nekā nav kauns...brēc micrafona tā, ka ausis iet ciet, pat man, kam nav muzikālās dzirdes tas likās pilnīgs vājprāts, tomēr taisa šovu, paralēli dejo un jūtās tā, kā pasaules mēroga zvaigznes..
īsāk sakot pašpārliecināti līdz pēdējam..bet kopumā uzskatu, ka visai plānprātīga tauta, vismaz pēc visa tā, ko vakar piedzīvoju. Piemērs, braucu liftā no 19 st. uz lobiju, 14. st iekāpj USA baby uz gadiem 75, Versace saulenes utt. un nospiež 13. st.....a prikols tur, ka lifts turpina braukt uz lobiju. Viņa pie sevis kaut ko purpina, kā tā varbūt un ka nav laika, jo jāpalīdz līgavai. Es viņai saku, lai nestreso, jo tam nav jēgas, tāpat tagad neko neizmainīsi, ka viņa visu paspēs un ka es arī palīdzu līgavai un vispār, ka dzīve ir skaista un krāsaina...diemžēl neredzēju viņas acu skatu tanī brīdī, par laimi atvērās durvis, jo bijām jau lejā, viņa pieliecās pie manis tuvu, tuvu, bija tāda sajūta, ka viņa grib mani nobučot, un teica :" Tu neidrošinies mani mācīt dzīvot, es divreiz varētu būt Tava māte", uz ko es nabaga tantei atbildēju, ka viņai par laimi tā nav :) nezinu, kas bija tālāk, jo durvis aizvēras......nu un tagad pasakiet, vai ir jēga stresot, NĒ.
Ārā ir baigi skaistais laiks, neviena mākoņa, bet pavēs kaut kādi 30 grādi un vējiņš (ziema, kā nekā), došos uz pludmali bildēt.
Šodien pilsētā būs karnevāls par godu Visu svēto dienai, meksikāņi gan svin tikai 2. novembra vakarā, bet šodiena ir par godu Gringo, lai priecājās.
Meksikāņiem vispār mirušo piemiņas diena ir ļoti skaisti un mīļi svētki, noteikti mēģināšu kaut ko iemūžināt, lai rodās priekšstats.
Laikam, tomēr kaut kas ir katru dienu jāieraksta, jo daudz kas aizmirstās.
Baidzot esmu ticis pāri laika stapībai un vairs neraujos augšā 3 pa nakti, kas LV ir 11 no rīta, burvīgi, toties ceļos uz pus8 pat bez modinātāja.
Atkal gribu atgriezties pe teorijas par to, ka dzīvē notiek viss tā kā Jūs paši gribat un , ka Jūs agrāk vai vēlāk nonāksiet pie tā ko esat kādreiz dzīvē esat ļoti vēlējušies....tikai neidomājaties, ka viss nāks baigi viegli (šo jau pats esmu paspējis izslimot), tipa, gribu daudz naudas, skaistu un bagātu sievu vai vīru un Jums tas taps dots.....gaidiet ar maisu:) un ja arī tā būs, tad nekas tur nebūs īsts, lūk tieši par to ir vērts arī aizdomāties.
entonces (Mex- tātad)..Kā jau inēju esmu kļuvis par evas oficiālo fotogrāfijas skolnieku, saistībā ar to aizvakar bijām vietējā āgentūrā Facetas, kas izdod, gan žurnālu Maxwell, gan ir modeļu un pasākumu rīkošanas aģentūra. Evai ir jāveido portfolio patuveni 10 modelēm, tad nu šoreiz bija pirmā tikšanās ar visām meitenēm, lai izstāstītu, kas vajadzīgs, piemeklētu tēlus, kas jāatveido utt...es mazliet asistēju tēlu piemeklēšanā un jutos par to ļoti gandarīts. Kas par meitenēm!!! Pāris bija tādas "ogas", ka ne acu atraut, bet zinat, kas ir pats jocīgākais, es viņas neuztvēru, kā "sexa objektus", bet kā gan materiālu ar, ko jāstrādā, lai izveidotu labas bildes. Pats esmu šokā, jo nedomāju ka tā var būt, bet Eva mani paslevēja teikdama, ka tā esot fotogrāfa attieksme...nu lūk, viss stāsts ir par to, ka mana vēlēšanās atrasties modes indistrijā sāk pamazām realizēties, redzēsim vai tā būs saistīta ar foto, pero me gusta mucho (Mex- bet man ļoti patīk). Kā jau minēju Eva man māca bildēt, esmu iemācījies pāris galvenās pamata lietas un tagad man 1 mēnesi ir jāfočē, jāfočē un vēlreiz jāfočē, bez nekādiem atomātiskajiem režīmiem :)
Šīs pašas dienas vakarā bija kokteiļvakars ar aktrisi Asusenu, gara, slaida, smuka, jautra un traka sieviete, kas nedzer& nepīpē un vispār neizskatās pēc mekiskānietes. Ļoti labi pavadījām laiku 4tā. Vienīgais, kas reāli visu bremzē ir valodas zināšanas, baigi grūti komunicēt, motivācija mācīties aug ar katru dienu....uraa'no 1dienas saaksies mācības. Jabkurā gadījumā man beidzot ir salsas skolotāja. Te PV ir viens ļoti labs salsas bārs, kurā var mācīties dejot, labi, ka LV biju apmeklējis salsas kursu pāris reizes, tad nu nebija jākrīt vismaz pilnīgā kaunā, mani pat paslavēja, bet nevaru saprast vai tas bija patiesi, vai tikai pieklājības pēc :) Meksikāni vispār ir ļoti pieklājīgi, dažreiz pat pārāk, un šeit ļoti svarīgas ir manieres, it sevišķi biznesā un " krējumā".
Īstenībā K&E un arī Mario ir nolēmuši man šeit atrast sievu, tā kā dažbrīd izjūtu pat mazu spiedienu, bet jautri..... nekad nezinu, kas mani sagaida, kad kaut kur braucam, tāda sajūta ka katra reize ir viņu ķecerīgais plāniņš.
Tātad info čaļiem: Ja gribat braukt uz Mkeisku sievas lūkoties, būs smagi, jo šeit situācija principā ir tāda, ka meitas dzīvo pie ģimenes līdz brīdim, ka apprecās, dzīvot kopā tāpat vienkārši nevar, par cik meksikāņi, kā jau iepriekš minēju ir ļoti ticīgi katoļi. Īsāk sakot nekādu kopdzīvi, kā pie mums pirms kāzām, īsti piekopt nevarēs, citādāk var no tēva vai kāda vecāka brāļa labākajā gadījumā pa seju dabūt...nu ko lai saka...precies un tad redzēs kā būs. Kaut kā ne tā kā esmu pieradis un pat nemaz nedomāju :) godīgi sakot vispār nesaprotu, kam īsti vajadzīgas kāzas? Lai sievai būtu ko vienu dienu papriecāties un būt pārliecinātai, ka šķiršanās gadījumā viņa nepaliks uz ielas un dabūs kaut kādu kompensāciju??? Mīlestību var apliecināt arī savādāk...... padižojoties draugu priekšā, jo lielākajam vairumam, man liekas, tas ir tikai ballītes pēc? Mīļās meitenes, kas lasa, protams neuztveriet personīgi, bet esmu saskāries vairums tieši ar šāda veida notikušām vai nenotikušām kāzām. Laikam jau pats esmu vien vainīgs par šadu pieredzi, jo tu pats, principā piesasiti tos notikumus un cilvēkus, kas tev ir apkārt. Laikam kaut kas nav bijis pareizi,kaut kas jāmaina....tikai šeit paliek mūžīgais jautājums, KAS? Galvenokārt vērtības, attieksmi pret dzīvi un pret lietām kopumā.
Žel to cilvēku, kas skrien, skrien , skrien...nauda, nauda, nauda....pirkt, pirkt, pirkt...labāk nekā citiem, vairāk nekā citiem.....dzīves moto ir "darbs, sekss un nauda". Gribu Jums uzdot jautājumu, Vai Jūs kādreiz esat tā pa īstam Laimīgi? Tas, ka var sapirkties Stockmanī, Palazzo Italia vai da jebkur citur un vairākas reizes nedēļā var pirkt vīnu pa 10 lvl pudeli nozīmē LAIMI? Vai tas, ka Jums ir lielāka mašīna, lailāka māja un krutāka virtuves iekārta nekā Saškam Paškam vai Jurim nozīmē LAIMI? Jūs nesaprotat, ka Jūs tiekat drāzti pašā saknē, Jūs katru dienu drāž Jūsu darba devējs, Jūs katru dienu drāžat viens otru ar savām problēmām un tiecaties tik pēc kaut kā labāka, līdz ar to čakarējot paši sevi.....uzdodiet sev jautājumu, vai tā dārgā vīna pudele, māja, mašīna, ko nopērkat vai lupatas dara Jūs laimīgākus?jo vairāk varat nopirkt, jo vairāk Jūs tiekat drāzti gan morāli, gan fiziski :) daudzi tagad teiks un meklēs argumentus, ka tā tas nav, vai ka tas ir tā vērts, bet STOP, ieklausieteis paši sevī, apsēžieties un padomājiet, kur tas viss Jūs biegu beigās novedīs...pie pašiznīcības protams...jo tik pārdrāzti, cik Jūs būsiet savas labklājības meklējumos, Jūs drīz nevienam nebūsiet vajadzīgi, arī paši sev vairs nē. Bien, tā bija lirisksa atkāpe par mūsu sabiedrības sačakarētību.....
Vakar bildējām amerikāņu kāzas, man jau bija dots 1. uzdevums, sabildēt līgavaini ar visiem viņa draugiem un bildēt kāzu norisi no viesnīcas 19. stāva, kur man bija jāizpilda akrobāta cienīgi triki un jalien gar logiem no ārpuses, lai dabūtu kaut cik labas bildes. Uzskatu, ka ar uzdevumu esmu ticis galā, tagad jāgaida Evas cenzūra.....
Kādu 1,5 h pirms kāzu beigām man nomira fotoaparāta akumulātors un es aizgāju skatīties kā amīši karaoki dzied....cepuri nost...respect viņiem par to ka viņiem jau saknē ir ielikts, tas, ka vņiem no nekā nav kauns...brēc micrafona tā, ka ausis iet ciet, pat man, kam nav muzikālās dzirdes tas likās pilnīgs vājprāts, tomēr taisa šovu, paralēli dejo un jūtās tā, kā pasaules mēroga zvaigznes..
īsāk sakot pašpārliecināti līdz pēdējam..bet kopumā uzskatu, ka visai plānprātīga tauta, vismaz pēc visa tā, ko vakar piedzīvoju. Piemērs, braucu liftā no 19 st. uz lobiju, 14. st iekāpj USA baby uz gadiem 75, Versace saulenes utt. un nospiež 13. st.....a prikols tur, ka lifts turpina braukt uz lobiju. Viņa pie sevis kaut ko purpina, kā tā varbūt un ka nav laika, jo jāpalīdz līgavai. Es viņai saku, lai nestreso, jo tam nav jēgas, tāpat tagad neko neizmainīsi, ka viņa visu paspēs un ka es arī palīdzu līgavai un vispār, ka dzīve ir skaista un krāsaina...diemžēl neredzēju viņas acu skatu tanī brīdī, par laimi atvērās durvis, jo bijām jau lejā, viņa pieliecās pie manis tuvu, tuvu, bija tāda sajūta, ka viņa grib mani nobučot, un teica :" Tu neidrošinies mani mācīt dzīvot, es divreiz varētu būt Tava māte", uz ko es nabaga tantei atbildēju, ka viņai par laimi tā nav :) nezinu, kas bija tālāk, jo durvis aizvēras......nu un tagad pasakiet, vai ir jēga stresot, NĒ.
Ārā ir baigi skaistais laiks, neviena mākoņa, bet pavēs kaut kādi 30 grādi un vējiņš (ziema, kā nekā), došos uz pludmali bildēt.
Šodien pilsētā būs karnevāls par godu Visu svēto dienai, meksikāņi gan svin tikai 2. novembra vakarā, bet šodiena ir par godu Gringo, lai priecājās.
Meksikāņiem vispār mirušo piemiņas diena ir ļoti skaisti un mīļi svētki, noteikti mēģināšu kaut ko iemūžināt, lai rodās priekšstats.
Thursday
29/10/2009 Jueves
Labrīt no rītiņ!
Neticami labi izgulējos, pārbīdīju gūltu zem lielā ventilātora, nu neviena knišļa, super duper.....
Tā izskatās ieeja uz manu māju, pa to taciņu ir jāpaiet aptuveni 50 m......
Šādus te "met" uz katra stūra, vēl vienu burgeru...???
Neticami labi izgulējos, pārbīdīju gūltu zem lielā ventilātora, nu neviena knišļa, super duper.....
Tā izskatās ieeja uz manu māju, pa to taciņu ir jāpaiet aptuveni 50 m......
Šādus te "met" uz katra stūra, vēl vienu burgeru...???
Subscribe to:
Posts (Atom)
