Wednesday

Mierkoles 23/12/2009 Ziemassvētki Gvadalahara

Nu ko!
Pirmdien pēcpusdienā ar Mario un Marko viņa vecajā auto devāmies uz Gvadalaharu pie Mario māsas, kura dzīvo kopā ar vīru un 2 meitām.
Pēc 6 stundu brauciena un 400 km pārvarēšanas caur kalnu līkumotajiem serpentīniem bijām galā.
Brrrr.....cik te ir auksts, Mario ŗadi krāso mājas sienas, lai uz svētkiem būtu kaut kādas pārmaiņas, jo ciemos brauc visi radi, tad nu visas durvis vaļā, lai ātrāk viss žūst. Gvadalahārā vispār ir citādāks klimats, ziemā temp dienā ir + 25 , + 30 savukārt naktī nokrīt līdz +2. Tagad novērtēju Puerto Vallartu ar tās brīnišķīgo klimatu un man skaidrs ir viens, ka gribu dzīvot tur, kur ir silts, jo saule tev dodo pozitīvismu, enerģiju, idejas raisās pašas no sevis.
Godīgi sakot grūti iedomāties, ka Janvāra biegās jabrauc uz LV, kaut vai tikai uz 2 vai 3 nedēļām.
Vakar pastaigājām pa muzejiem, pa centru, bijām tirgū utt. Patika viss izņemot tirgu, savu fotokameru turēju cieši ar abām rokām, pilnīgs vājprāts.
Vakar satikāmies arī ar Zani un Kārli, viņi rītā ar saviem meksikāņu draugiem dodas ceļojumā uz Gvatemalu, Kostariku un Panamu.
Vakar pabiju arī tādos rajonos, kur labāk savu fotokameru nevilkt ārā kaut vai sēžot mašīnā.
Te viss ir pa nopietnam, nazis pie rīkles vai pistole pie galvas un atdod naudu. Ar vienkāŗšu sišanu pa muti šeit nodarbojās tikai diletanti, jo cilvēku šeit ir daudz un nav īpaši būtiski, 1 vairāk vai mazāk.
Viņiem te ir baigais stereotips, ja esi Eiropietis, tātad tev ir nauda un viss. Jebkurā gadījumā viss ir tieši tāpat kā jekurā pasuales lielpilsētā: ir rajoni, kur var iet, ir rajoi, kur labāk pārvietoties ar taksi, vai labāk neiet vispār. Sargi pats sevi un Dievs Tevi sargās :):):)
Šodien bija plānots brauciens uz Tequilu, kur notiek lielākā tequilas ražošana visā Meksikā, tomēr, patreiz sēžu un rakstu blogu un izdaru lietas, kas iekavētas, jo par vēlu piecēlāmies.
Ko darīsim, vēl nezinu..
Uz jauno gadu braucu uz Miami, tur satikšos ar Janku, kurš tur jau dzīvojās veselu mēnesi.

Domingo 20/12/2009 Dzīvoklis

Hello!
Beidzot dabūju no sava kaimiņa mazo fotoaparātu...tad nu lūk, mans dzīvoklis ar vistu (mex - skats) uz visu līci.

Monday

07/11/2009 Lunes. Jaunais dzīvoklis

Hello!
Atkal esmu grēkojis un ilgi nēsmu neko rakstījis, bet, ja godīgi nekas patreiz tāds nav noticis.
Esmu pārvācies uz jauno dzīvokli un esmu patiešām laimīgs : sava vannasistaba, sava virtuve, savs ledusskapis, sava mūzika un beidzot īsta gulta.
Pagājušo 2 dien biju Gvadalahārā uz vienu dienu, pilsēta milzīga, pat nesanāca pabūt visur tikai mazākajā centra daļā. Pilsēta dzīvo 5 milj iedzīvotāju, visur ir milzīgi supermārketi, viens pat VIP ar Channel, Gucci, Pradas u.c. veikaliem, jo Gvadalahārā dzīvo daudz ļoti bagātu cilvēku, īsāk sakot mums Rīgā tādu veikalu nav. Pēc braucien sāku ilgoties pēc dzīves lielpilsētā. Arī klimats vasarā ir peteicīgāks, nav tik mitrs kā Puerta Vallartā.
Katru dienu turpinās skola, kura beigsies 11/12/2009, pēc tam, godīgi sakot, nezinu ar ko es nodarbošos :) jo mācības atsāksies tikai 04/01/2010.
Uz Ziemassvētkiem ir paredzēts nedēļas brauciens uz Gvadalaharu un tās apkaimes apskatīšanu. Plānā ir pilsētas kalnos, kā arī lialākā Meksikas ezera apmeklējums un pats galvenais Z-svētki kopā ar vienu meksikānu ģimeni, kura nu galīgi neesot maza. Īstenībā brauksim ar itāli Marko pie Mario ģimenes, tad nu viņš apsolījās būt mūsu gids.
Paldies Ivitai, manai bijušajai klasesbiedrenei no 49 vs., viņas vēstules iespaidā šodien saņēmos kaut ko uzrakstīt. Mamma prasa visu laiku, jo viņai ļoti vienmēr visu gribās zināt, bet Ivita man uzdeva tikia vienu jautājumu, vai man neesot vientuļi. Sasodīts, tagad ir :) Nav viegli svešā zemē bez ģimenes un bez sava otra cilvēka, apzinoties to, ka tu gribi sākt visu no nulles gandrīz jau 29 gadu vecumā, kad kārtīgam Meksikānim jau ir 4 bērni. Atceros savus 19, kad pēc vidusskolas biegšanas tu īsti nesaproti ko gribi un kā kaut ko izdarīt, tagad ir stipri līdzīgi. Loģiski, ka jau ir pietiekoša pieredze un BASICS ir zināms, tomēr šeit ļoti daudz ko nosaka tieši nianses un sistēma, jo neesam jau vairs EU.
12. decembrī ir svētās Gvadalupes godināšanas diena, bet to jau šeit svin no 2. decembra. Katru darba dienu no 6 līdz pat vakaram ir slēgts centrs un cauri visai pilsētai iet gājiens. Cilvēki ir sadalījušies grupiņās, visi baltā ar Sv. Gvadalupes attēlu priekšā katrai grupiņai. Rīb bungas, skan taures un viena un tā pati dziesma 4 stundas no vietas :) Uz ielām tirgo saldumus, desas, mandarīnus atkal saldumus utt. Tas viss kopumā ir tik smuki un mīļi. Godīgi sakot mīlu vienkāršo meksikāņu tautu par to kāda viņa ir: jautra, mīļa, ticīga un patiesa.
Un tagad ziņa tiem, kam garšo garneles. Cena garnelēm kg, ko pie mums tirgo ar nosaukumu Tīģergarneles, ir tik pat cik ķekavas vistām Rīgā. Tās pārdodās svaigas, pelēkas, jau bez galvām. Tagad 2 dienas ēdu tikai garneles, ceptas sviestā ar ķiplociņiem, vai iejauktas omletē, vai saceptas ar dārzeņiem...mmmmmm