Šoreiz neko daudz nerakstīšu, jo nakas īpaši jauns nav noticis un bildes runā pašas par sevi.
Wednesday
Viesnīcu un golfa laukumu meklējumos
Sveicieni visiem!
Šoreiz neko daudz nerakstīšu, jo nakas īpaši jauns nav noticis un bildes runā pašas par sevi.
Šoreiz neko daudz nerakstīšu, jo nakas īpaši jauns nav noticis un bildes runā pašas par sevi.
Friday
Black Lines, White Lines
Šodien sapratu, ka neapzināti, bet atkal nerakstu. hmmmm..nav labi, a ko darīt :)
Nedēļas pēdējā diena, kaut gan man tas reāli neko neizsaka, jo nīkstu jau veselu mēnesi. Pāris reizes esmu aizbraucis papūķot (esmu jau paspējis arī salēs aizlienēto bāru), izbraucis ar riteni, kuru man atstāja Marko, jo negribēja vest uz Italiju un esmu izlsaījis 2 grāmatas, kuras nopirku Briselē, grāmatu second-hand veikalā.
Ohalā, no pirmdienas sāksies valodu kursi, kurus man ir paredzēts apmeklēt veselu mēnesi, lai pēc tam es varētu doties uz Mexico city un turpināt mācības. Esmu atradis tādus pašus kursus Mehiko universitātē, kādus apmeklēju šeit, tikai reāls advantage ir tas, ka tur ir cilvēki, jaunieši, kuru man šeit tik ļoti pietrūkst. Ir tikai viena maza problēma, nu ko es runāju, (problēmu nav ir tikai jaunas iespējas) viena lieta, ka Mehiko universitāte jau nedēļu neatbild uz meiliem par man interesējošiem jautājumiem saistībā ar macībām, dzīvošanu, kursu saturu utt. Laikam būs jābrauc bez iepriekšējas pieteikšanās, pašam jāmeklē dzīvesvieta utt. Skaidrs ir viens, ka, jo ātrāk prom, jo vairāk iespēju.
Latvijas ražotāji uz meiliem neatbild jau veselu pusotru nedēļu un viņi manī ir radījuši sajūtu, ka, lai es arī ko šeit darītu, tieši viņu dēļ šeit kaut kas varētu nenotikt. Es brīžiem aizdomājos par to, ka es taču tērēju savu laiku, savu naudu, tikai jautājums priekš kam, lai ne savas vainas dēļ to visu pēc tam norakstītu. Esmu pieņemis svarīgu lēmumu, ka pirmajā vietā likšu valodas apguvi un pēc tam visu pārējo, ja cilvēki negrib, lai nedara. Strādāšu ar tiem, kas grib kaut ko darīt un kam interesē Meksikas tirgus, kaut vai tie paši Lietuvieši, kas, jāsaka godīgi, strādā ļoti operatīvi.
Nedēļu atpakaļ nomira mans svaigi iegādātais citais ārējais disks ar visu manu info, kuru uz turieni biju pārvietojis, jo portatīvajā nebija vietas, tagad jādomā par to kā dabūt visu info ārā un kā samainīt Latvijā pirkto mantu.
2 iepriekšējās nedēļas Meksikā bija svētki, "Semana Santa" (svētā nedēļa) un Pasqua (Lieldienas), principā 2 nedēļas Mekiskā bija atvaļinājumu laiks un Puerto Vallarta bija stāvgrūdām pilna ar ciemiņiem no visām apkārtējām lielpilsētām.
Biju apmeklēt arī īstu meksikāņu pludmali, mūsu Jūrmalas Majori "v chase pik", salīdzinoši, ir tikai ziediņi.
Tā izskatās, kad ierodās 3 lielei laineri pilni ar tūristiem.
Vējš pūš :):):)
Šodien beidzot esmu nolēmis apmeklēt pirmo Muay Thai boxing nodarbību, nekad neesmu jutis, kas tas varētu būt mans, tomēr laikam jāizmēģina dzīvē ir viss, kā pats vienmēr saku.
Atpakaļ pie saules un spāņu valodas
Jau veselu nedēļu un 3 dienas esmu atgriezies Puerto Vallartā. Diemžēl skolas pagaidām nav, jo ir sākusies klusā sezona un nav cilvēku no kā izveidot jaunu grupu. Šodien sameklēju jaunu skolu, kura gan ir privātā un maksa 3x dārgāk nekā Gvadalaharas universitātes kursi, toties, uz doto brīdi tas ir vienīgais variants, kā kaut ko darīt. Varētu pūķot, jo vējš pūs nonstopā, bet diemžēl esmu LV aizmirsis bāru ar stropēm, līdz ar to gaidu, kad tas pa pastu nonāks līdz manīm. Vietējie puķotāji, ar kuriem iepazinos aizvakar Bucerias, man šodien zvanīja, ka esot atraduši priekš manis lietotu bāru ar kuru es it kā varētu izlīdzēties, kamēr pa pastu atnāks manējais. Paldies Dievam vējš šiet pūtīs līdz jūnijam, tā kā domāju ka vēl paspēšu.
Bijām ar Mario aizbraukuši uz Gvadalaharu satikties ar vietējiem muitas uzņēmumiem un izstāžu organizētājiem, viss itkā izskatās cerīgi, pamazām tiek vākta informācija priekš mūsu ražotājiem, un ļoti ceru, ka augustā man izdosies noorganizēt Baltijas ražotāju stendu Meksikas saldumu izstādē.
Šodien, piemēram, pavadīju stundu apakšveļas veikalā, norakstot no birkā importētājus un izplatītājus.
Dienas lido viena pēc otras. Diemžēl man draugs, kaimiņš un "fiestu" biedrs itālis Mario ir devies atpakaļ uz Itāliju, pie savas ex līgavas, līdz ar to man nekas cits neatliek, ka staigāt pa pludmali un meklēt jaunus paziņas. Piemēram 3dienas vakarā iepazinos ar krievu Koļu, kuram ir kādi 60 + gadi, kurš šeit jau dzīvo 25 gadus. Viņam pieder laiva ar kuru tūristi tiek vesti makšķerēt. Godīgi sakot viņš neizskatījās nelaimīgs. No viņa uzzināju, ka šiet dzīvo vēl viens krievu tautības puisis, kurš tirgo helikopterus no Krievijas, šis būs jāatrod, varēu būt labs kontakts. Iepzinos arī ar Koļas draugu vārdā Bill Brooks, kurš ir visnīcu tīkla Hilton viceprezidents, ja kādam, tas kaut ko, protams, izsaka...:) tagad tikai jāpadomā kā viņu varētu izmantot biznesa plāniem.
Ļoti ceru, ka no 5. aprīļa atsāksies valodu kursi, jo jūu, ka jāiet tālāk uz priekšu.
Maijā Gvadalahārā ir paredzētas pirmās izstādes, gan alkoholam, gan apakšveļai līdz ar to daudz darbiņu jāpadara, lai varētu uz tām jau ar katalogiem un paraugiem braukt klientus meklēt.
Ok, pagaidām viss, jaskrien no plīts ņemt nost katls, kurā vārās, šodien iegādātais, astoņkājis.
Bijām ar Mario aizbraukuši uz Gvadalaharu satikties ar vietējiem muitas uzņēmumiem un izstāžu organizētājiem, viss itkā izskatās cerīgi, pamazām tiek vākta informācija priekš mūsu ražotājiem, un ļoti ceru, ka augustā man izdosies noorganizēt Baltijas ražotāju stendu Meksikas saldumu izstādē.
Šodien, piemēram, pavadīju stundu apakšveļas veikalā, norakstot no birkā importētājus un izplatītājus.
Dienas lido viena pēc otras. Diemžēl man draugs, kaimiņš un "fiestu" biedrs itālis Mario ir devies atpakaļ uz Itāliju, pie savas ex līgavas, līdz ar to man nekas cits neatliek, ka staigāt pa pludmali un meklēt jaunus paziņas. Piemēram 3dienas vakarā iepazinos ar krievu Koļu, kuram ir kādi 60 + gadi, kurš šeit jau dzīvo 25 gadus. Viņam pieder laiva ar kuru tūristi tiek vesti makšķerēt. Godīgi sakot viņš neizskatījās nelaimīgs. No viņa uzzināju, ka šiet dzīvo vēl viens krievu tautības puisis, kurš tirgo helikopterus no Krievijas, šis būs jāatrod, varēu būt labs kontakts. Iepzinos arī ar Koļas draugu vārdā Bill Brooks, kurš ir visnīcu tīkla Hilton viceprezidents, ja kādam, tas kaut ko, protams, izsaka...:) tagad tikai jāpadomā kā viņu varētu izmantot biznesa plāniem.
Ļoti ceru, ka no 5. aprīļa atsāksies valodu kursi, jo jūu, ka jāiet tālāk uz priekšu.
Maijā Gvadalahārā ir paredzētas pirmās izstādes, gan alkoholam, gan apakšveļai līdz ar to daudz darbiņu jāpadara, lai varētu uz tām jau ar katalogiem un paraugiem braukt klientus meklēt.
Ok, pagaidām viss, jaskrien no plīts ņemt nost katls, kurā vārās, šodien iegādātais, astoņkājis.
Sunday
14/03/2010 Brisele
Hmmmmm....nu jau pagajuši vairāk kā 3 mēneši kopš pēdējā ieraksta - tas ir jauns rekords :) yeahhhhh.....
Milzīgs Paldies tiem, kas par mani atcerās un uztraucās, jo šodien man Eva atrakstīja, ka cilvēki mani meklējot pat caur viņas blogu. Varētu pat teikt, ka šī ziņa mani iedvesmoja ierakstīt atkal pāris garas rindas.
No 27/01/2009 - 11/03/2010 biju LV, paspēju iabraukt arī uz Austriju pasnovot, piedodiet, ja ar kādu nesatikos :( Godīgi sakot, bija labas dienas, bija sliktas dienas un ļoti pietrūka saules&siltuma, tomēr šinī laikā sapratu, ka pagaidām uz dzīvi Puerto Vallartā, kas tāda Jelgava, kopā ar daudzām Sabilēm pie ūdens vien ir, pārcelties netaisos (priekš manis tur ir par šauru), varbūt uz Mexico City vai kādu citu lielpilsētu Jā.
Jebkurā gadījumā Eiropa, tomēr ir un paliek Eiropa, vismaz normāla civilizācija un kaut kāda sistēma nevis bardaks un nabadzība. Iespējams es uz doto brīdi tā domāju, jo neredzu nekādas iespējas biznesam...varbūt arī tā ir taisnība. PV protams ir silti, jauki...bet tas viss ir MAZIŅŠ mērogs.
Sapratu arī, ka sniegs man ir nepieciešams tikai Z-svētkiem, jaunajam gadam un slēpošanai.
Patreiz esmu Briselē, jo mans reiss uz Kankūnu ir tikai 16.03. Tad lidoju no Kankūnas uz Gvadalahāru. Tur palieku pa nakti un nākamjā diena 5 h ar autousu uz PV. Eidis vakar aizbrauca uz USA, tā kā manā rīcībā ir 2stāvu dzīvoklis, kurā burtiski esmu iemīlējies.
Šodien biju aizbraucis uz Bruge, kas ir 50 min braucienā no Briseles. Iespaidi - ļoti liela Vecrīga, ieguvums - 5 grāmatas angļu valodā no grāmatu second hand, kas man izmaksāja 12 Eur. Šodien jau sāku lasīt un jāatzīst, ka pēdējo reizi lasīju, kad raskatīju savu maģistra darbu, tas laikam bija 2008jā. Rītā vakarā niršu baseinā, kas ir 35 m dziļš un par manu izbrīnu, niriens maksā tikai 22 Eur - kā par velti.
Šoriez esmu nopakojies līdz zobiem, līdzi ar kite, uzvalki, kurpes un kaklasaites priekš Mexico city, jo tur cilvēki it kā esot vēl iedomīgāki nekā Rīga, nu redzēsim, laiks rādīs, bet jābūt gatavam....
Plāns A: tātad, dodos atpakaļ uz Puerto Vallartu, kur gribu turpināt intensīvi mācīties valodu vismaz 2 mēnēšus, jo ilgāk tur neizturēšu un tad, doties uz Mexico city, sākt īstenot savu ieceri apmeklēt lielākos alkohola, saldumu un apakšveļas imortētājus, lai pārdotu viņiem Laimu, Latvijas Balzāmu, Valmieras Pienu, New Rosme, Autonams u.c. Eiropas ražotājus. Kā ies? Nudien nezinu.
godīgi sakot valodu labprāt mācītos kādā no lielpilsētām, tomēr PV tas ir lētāk un ierobežotos finsšu apstākļos diemžel ir jāizvēlas optimālakais variants.
Plāns B: mācos valodu vismaz 5 mēnešus, nokārtoju spāņu versiju angļu TOEFL un..... braucu uz ķīnu mācīties ķīniešu valodu.
Ir arī plāns C, D un F, bet par tiem vēl ir pāragri runāt, galvenais, ka ir varianti....
Iedzeru vīnu uz Jūsu veselību...nākamās ziņas no Meksikas.
Milzīgs Paldies tiem, kas par mani atcerās un uztraucās, jo šodien man Eva atrakstīja, ka cilvēki mani meklējot pat caur viņas blogu. Varētu pat teikt, ka šī ziņa mani iedvesmoja ierakstīt atkal pāris garas rindas.
No 27/01/2009 - 11/03/2010 biju LV, paspēju iabraukt arī uz Austriju pasnovot, piedodiet, ja ar kādu nesatikos :( Godīgi sakot, bija labas dienas, bija sliktas dienas un ļoti pietrūka saules&siltuma, tomēr šinī laikā sapratu, ka pagaidām uz dzīvi Puerto Vallartā, kas tāda Jelgava, kopā ar daudzām Sabilēm pie ūdens vien ir, pārcelties netaisos (priekš manis tur ir par šauru), varbūt uz Mexico City vai kādu citu lielpilsētu Jā.
Jebkurā gadījumā Eiropa, tomēr ir un paliek Eiropa, vismaz normāla civilizācija un kaut kāda sistēma nevis bardaks un nabadzība. Iespējams es uz doto brīdi tā domāju, jo neredzu nekādas iespējas biznesam...varbūt arī tā ir taisnība. PV protams ir silti, jauki...bet tas viss ir MAZIŅŠ mērogs.
Sapratu arī, ka sniegs man ir nepieciešams tikai Z-svētkiem, jaunajam gadam un slēpošanai.
Patreiz esmu Briselē, jo mans reiss uz Kankūnu ir tikai 16.03. Tad lidoju no Kankūnas uz Gvadalahāru. Tur palieku pa nakti un nākamjā diena 5 h ar autousu uz PV. Eidis vakar aizbrauca uz USA, tā kā manā rīcībā ir 2stāvu dzīvoklis, kurā burtiski esmu iemīlējies.
Šodien biju aizbraucis uz Bruge, kas ir 50 min braucienā no Briseles. Iespaidi - ļoti liela Vecrīga, ieguvums - 5 grāmatas angļu valodā no grāmatu second hand, kas man izmaksāja 12 Eur. Šodien jau sāku lasīt un jāatzīst, ka pēdējo reizi lasīju, kad raskatīju savu maģistra darbu, tas laikam bija 2008jā. Rītā vakarā niršu baseinā, kas ir 35 m dziļš un par manu izbrīnu, niriens maksā tikai 22 Eur - kā par velti.
Šoriez esmu nopakojies līdz zobiem, līdzi ar kite, uzvalki, kurpes un kaklasaites priekš Mexico city, jo tur cilvēki it kā esot vēl iedomīgāki nekā Rīga, nu redzēsim, laiks rādīs, bet jābūt gatavam....
Plāns A: tātad, dodos atpakaļ uz Puerto Vallartu, kur gribu turpināt intensīvi mācīties valodu vismaz 2 mēnēšus, jo ilgāk tur neizturēšu un tad, doties uz Mexico city, sākt īstenot savu ieceri apmeklēt lielākos alkohola, saldumu un apakšveļas imortētājus, lai pārdotu viņiem Laimu, Latvijas Balzāmu, Valmieras Pienu, New Rosme, Autonams u.c. Eiropas ražotājus. Kā ies? Nudien nezinu.
godīgi sakot valodu labprāt mācītos kādā no lielpilsētām, tomēr PV tas ir lētāk un ierobežotos finsšu apstākļos diemžel ir jāizvēlas optimālakais variants.
Plāns B: mācos valodu vismaz 5 mēnešus, nokārtoju spāņu versiju angļu TOEFL un..... braucu uz ķīnu mācīties ķīniešu valodu.
Ir arī plāns C, D un F, bet par tiem vēl ir pāragri runāt, galvenais, ka ir varianti....
Iedzeru vīnu uz Jūsu veselību...nākamās ziņas no Meksikas.
Wednesday
06/01/2010 Phoenix to Puerto Vallarta
Labritiņ!
Nu tad beidzot izskatās, ka plkst 10.00 izlidošu uz mājām :) arā spīd saule, ir silts un es ļoti ceru, ka vairāk nekas nenotiks.
Patiess prieks pārņem mani, kad iedomājos, ka drīz atkal būšu saulē un netālu no pludmales, palmām un jaukiem cilvēkiem.
Šodien manam mīļajam krustdēliņam Adrianam dzimšanas diena, japaspēj vēl sakonektēt viņa vecāki un apsveikt, ta kā saku ciao visiem...drīz ziņošu atkal.
Nu tad beidzot izskatās, ka plkst 10.00 izlidošu uz mājām :) arā spīd saule, ir silts un es ļoti ceru, ka vairāk nekas nenotiks.
Patiess prieks pārņem mani, kad iedomājos, ka drīz atkal būšu saulē un netālu no pludmales, palmām un jaukiem cilvēkiem.
Šodien manam mīļajam krustdēliņam Adrianam dzimšanas diena, japaspēj vēl sakonektēt viņa vecāki un apsveikt, ta kā saku ciao visiem...drīz ziņošu atkal.
Tuesday
05/01/2010 Phoenix
Kā Jūs domājat, kur tagad atrodos? Protams ka Phoenix, jo mana lidmašīan aizkavējās v;el pa 45 minūtēm, tātad lidoju, jau ar domu, ka nakts būs jāpavada šeit. Lidostā kārtīgi izlamājos uz US airways darbiniekiem izmantojot visus man zināmos lamuvārdus angļu val., man palika daudz vieglāk, bet viņi vairāk neko kā par i'm really sorry Ser man pateikt nevarēja. Samainīju man iedotos vaučerus par 25 USD pret milzīgiem Cēzara salātiem ar vistu un 2 glāzēm baltvīna un devos pēc čemodāna. Izlidoju rītā 10.00. Iemitināja mani Mariott hotelī, bet ļoti savdabīgā: 3stāvu mājas apkārt baseinam, kurā jaunieši spēlē udenspolo un kož aliņus, točno tā kā filmās. Pa ceļam iebraucu nopirku Bacardi ar colu, jo citādāk nevar, janoiet lejā un jānostreļī vakara cigarete, un jādodas pie miera. I LOVE AMERICA.
05/01/2010 SHARLOTTE lidosta
Bliiinnnnnnn..........rsktu Jums re;alas dusmās no Charlotte lidostas, jo nav citam kam izstāstīt, bet vajaga, nevaru turēt sevi, jo tāda sajūta , ka kādam iegāzīšu....
Man US Airways jau ir kā zobu sāpes. Viss bija brīnišķigi, rīts brokastis utt. Iedomājieteis atbraucu uz lidostu, iečekojos, izeju kontroli, paskatos vai nav mainījušies izlidošanas gate un konstatēju, ka mans lidojums aizkavējās uz 55 min. tas jau nozīmē to, ka esmu nokavējis nākamo no Pxoenix uz PV, jo connections bija 40. min. Skrienu pa galvu pa kaklu atpakaļ uz check in..uj jautāju What a F....? tas idi;ns, kurš mani iečekoja dabū pa galvu, bet tas jau neko nemaina...dotajā situācijā ir tikai viens risinājums, jo citu reisu nav, tātad man jālido ar šo pašu un jācer, ka arī nākamais aizkavēsies..rēcīgi, ne...nu a ko darīt...ceru, ka nākamais aizkavēsies un es us to paspēšu :)
Sliktākajā gadījumā palikšu Phoenix uz vēl vienu nakti un lidošu uz PV rītā 10.00, vienīgais žēl, ka 1 dienas vietā skolu nāksies tagad kavēt veselas 3, un sakiet lūdzu, kurš man atlīdzinās šo morālo kaitējumu.
Tgad sēžu un domāju par problēmām PV lidostā pirms izlidošanas, vai tā bija zīme, ka nevajaga braukt vai nē?
Laikam jau nē, jo atkal ir nākusi klāt laba pieredze un jātcerās, ka viss, kas m;us nenogalina, tikai stiprina. Tagad smejos reāli par visām tām herņām, kas notikušas pēdējo 5 dienu laikā un Jums tas jau arī droši vien sāk likties, ka nekas traks jau tas nav, bet tad, ka tu ar to visu saskaries realitāte un vēl 1 reizi, stresam ir īstā vieta.
Ok, jāiet iztērēt pēdejie 15 USD kuponi, ko man iedeva US Airways un jāiet uz lidmašīnu ar cerību, ka nakoša aizkavēsies vismaz uz stundu.
Jūsu M.
Man US Airways jau ir kā zobu sāpes. Viss bija brīnišķigi, rīts brokastis utt. Iedomājieteis atbraucu uz lidostu, iečekojos, izeju kontroli, paskatos vai nav mainījušies izlidošanas gate un konstatēju, ka mans lidojums aizkavējās uz 55 min. tas jau nozīmē to, ka esmu nokavējis nākamo no Pxoenix uz PV, jo connections bija 40. min. Skrienu pa galvu pa kaklu atpakaļ uz check in..uj jautāju What a F....? tas idi;ns, kurš mani iečekoja dabū pa galvu, bet tas jau neko nemaina...dotajā situācijā ir tikai viens risinājums, jo citu reisu nav, tātad man jālido ar šo pašu un jācer, ka arī nākamais aizkavēsies..rēcīgi, ne...nu a ko darīt...ceru, ka nākamais aizkavēsies un es us to paspēšu :)
Sliktākajā gadījumā palikšu Phoenix uz vēl vienu nakti un lidošu uz PV rītā 10.00, vienīgais žēl, ka 1 dienas vietā skolu nāksies tagad kavēt veselas 3, un sakiet lūdzu, kurš man atlīdzinās šo morālo kaitējumu.
Tgad sēžu un domāju par problēmām PV lidostā pirms izlidošanas, vai tā bija zīme, ka nevajaga braukt vai nē?
Laikam jau nē, jo atkal ir nākusi klāt laba pieredze un jātcerās, ka viss, kas m;us nenogalina, tikai stiprina. Tagad smejos reāli par visām tām herņām, kas notikušas pēdējo 5 dienu laikā un Jums tas jau arī droši vien sāk likties, ka nekas traks jau tas nav, bet tad, ka tu ar to visu saskaries realitāte un vēl 1 reizi, stresam ir īstā vieta.
Ok, jāiet iztērēt pēdejie 15 USD kuponi, ko man iedeva US Airways un jāiet uz lidmašīnu ar cerību, ka nakoša aizkavēsies vismaz uz stundu.
Jūsu M.
Monday
04/01/2010 DALLASA, MIAMI, ORLANDO, SHARLOTTE
Peace around..šis būs garš raksts, bet pacietību, būs interesanti.
šodien ir pirmā diena, kad beidzot jūtos savā ādā, jo rītā beidzot būšu atpakaļ Meksikā. Patreiz sēžu HYATT PLACE viesnīcā, karaliskā nummurā ar 60 collu Plazmu un dzeru vīnu u ne par savu naudu, kā tā? tūlītās visu uzzināsiet...
Izlidošana uz Dallasu paredzēta 13.15. Mario mani aizved uz lidostu jau pus 11, jo viņam paredzēta tikšanās. Es absolūtā laimes sajūtā par paredzēto braucienu dodos pēc biļetēm, kad čekingā man palūdz no imigrācijas dienesta atnest lapiņu ar zīmogu, neko īpašu nenojauzdams dodos uz lidostas imgrācijas departamentu saņemt zīmogu, bet tur man paziņo, ka, par cik man ir iesniegti papīri uz pastavīgo uzturēšanas atļauju, es no valsts bez īpašas atļaujas izbraukt nevaru. Šo atļauju var izsniegt lidostas imigrācijas dienesta darbiniece, taču lai viņa to izdarītu viņai ir nepieciešami pāris dokumenti, kurus izsniedz cits Imigracijas dienesta departaments, kur visi ir atvaļinājumā un ir tikai dežurants, apmaksāts valsts nodoklis bankā un fotogrāfija. Līdz izlidošanai ir palikušas 2,5 h. Isāk sakot vai nu kārto papīrus vai paliec, citu variantu nav, ..pat labākais ir tas, ka nekur citur izņemot lidostas imigrācijas dienestu šada informācija nemaz nev atrodama, tātad man nemaz nebija iespējas to uzzināt pirms tam, kur nu vēl pašam iedomāties ko tādu....esto es Mexico :) es paskatos pulkstenī, nolaižu rokas un saku, ka es palieku, taču lidostas darbiniece mani uzmundrina un saka, ka es paspēšot. Man jau liekas, ka tā ir zīme, ka braukt nevajaga, tomēr iekšējā balss saka, ka jāmēģina, jo vēlem redzēt USA ir pārāk liela...īsāk sakot nesos ar autobusu uz imigrācijas dienestu, kur knapi pierunāju dažurantu izskustināt savu pakaļu, pēc tam pieslēdzu Mario ar mašīnu un 15 min pirms izlidošanas saņemu savu dokumentu, bučoju lidostas imigrācijas dienesta darbiniecei rokas, atvados no Mario un sēžos ļotenē.
Dallasa, tā ir lielāka lidosta, ko esmu pagaidām redzējis: 5 termināli uz katru jādodas ar vilcienu.
Ielidoju Miamai vakarā un saprotu, ka būs salšana, jo tur ir neraksturīgi vēss šim gadalaikam, it sevišķi naktī. Īstenībā, Miami ir tikai viena daļa no visa tā ko sauc par Miamai, tā ir kopā saplūdušas Miamai , South beach, Dania beach, Golden beach, FortLauderdale utt. īsāk sakot milzīga teritorija ar 9 milj. iedzīvotāju un katras šī pilsētas viena no otras ir pamatīgu gabalu, vismaz 20 jūdzes. Bet pati Miamai ir tiešām ļoti skaista it sevišķi naktī. Miami dzīvoju pie paziņas draugiem, ļoti "interesantas" kompānijas. Latviešu dejotājs, kas dejo geju klubā, kuram ir 38 gadi, bet pēc uzvedības 20 gadu meitene, ukrainu celtnieka un krievu tautības vīrieša, kas USA jau dzīvo 20 gadus un nodarbojas ar vīzu kārtošanu iebraucējiemm un Dievs vien zina ar ko vēl, jo īpasī legāli tas viss neizskatās, bet es neiedziļinos.
Par Miami skaidrs ir viens, ka bez mašīnas un GPS tur vispār nav ko darīt, jo attalumi ir milzīgi un ceļi ir vienā milzīgā mudžeklī.
29 un 30 apskatu Miami pludmales, pilsētu, iedzeru pa kokteilim (cena 15 USD, nereāli dārgi) utt., kā arī satiekos ar Janku. Nolemjam, ka pēc jaunā gada noīrēsim mašīnu un brauksim uz 2 dienām uz Orlando uz Disneyland.
31.01 gatavojamies jaunajam, gadam, cepam, vāram utt. Ar pāris šampanieša malkiem 16.00 sagaidam Krievijas jauno gadu un 17.00 sagaidam Latvijas un Ukrainas.
Sabrauc ciemiņi..un tagad pati uzmanība...personu saraksts ar ko sagaidu jano gadu (dažus vārdus neminēšu, tikai aprakstīšu :)
1. Marcis
2. Gena - vīrietis no Ukrainas
3. V- vīrieties no Krievijas, kuru jau minēju iepriekš..un gadīgi sakot pēc sarunām sāku noprast, ka vīzas ir tikai daļa no biznesa, kaut kas tiek darīts arī sievu un ........ meklēšanas biznesa virzienos.
4. N - dejotaja no Latvijas
5. P - vīrietis no Krievijas, kam pieder kaut kāds mistisks "masāžas" salons, noprotu, ka tāds kurš domāts tikai vīriešiem un ne jau kaut kāds augstas klases .....ceru, ka visi saprot par ko ir runa:)
6. G - 40 gadīgs amerikānis, kurš ir Orlando Krievu biedrības direktors, kurš atbrauca ar melnu Lexus kabrioletu un kuram si brīza interese ir latviešu dejotāja N. Āaaaa un vinam ir kruts Nixon fotoaparāts un viņš tēlo baigo fotogrāfu, tikai man jau nāk smiekli, jo čalis bildē AUTO režīmā un bildes isliktākas nekā ar ziepjutrauku.....pilnīgs sviests.
7. Ņina - metene no Ukrainas, 24 gadi, kura dejo....īsti nezinu ko.....laikam to pašu (pasmaidam) un kura strādā masāžas salonā pie augstākminētā P
8. L - sieviete no Krievijas ap 35 - 40ar padsmitgadīgu puiku, kura ir apprecināta ar kaut kādu USA miljonāru, cik noprotu tas ir V roku darbs, bet neesmu pārliecināts...principā standarta LĪGAVA....intelekts 0, brīnums, ka puika kaut cik saprātīgs, toties viņa bija atvedusi ļoti gardus olivjē salātus. It kā teica, ka pati taisījusi, bet man jau liekas, ka bija kāda krievu veikalā nopirkusi.
9. D - sieviete no Krievijas pēc 40, neko citu pateikt nevaru izņeot to, ka viņa ar Ukraiņu celtnieku palika mājās apķērušies, kad aizbraucām uz klubu.
10. Amerikāņu, Itāļu izcelsmes pulkvedis pēc 50 no baltā nama, kuram arī interesēja kāda no augstakminētajām dāmām...istenībā sakarīgs, manuprāt vienīgais ar ko bija par ko parunāt.
11. Pulkveža brālis pec 40, kurš atbrauca ar milzīgu Chevrolet džipu, kādu te nav retums un kuram intereses arī bija saistītas ar kādu no dāmam :)
Kompānija uz goda.....sarunas ne par ko, jo klātesošie krievi angliski nerunā vai runā tā, ka tikai pašiem liekas, ka runā :)......Nr.8. bija atvedusi 1,5 l rozā vīnu, ko pati nedzēra, toties dzēru es un pēc 2/3 man jau sāka palikt interesanti. Vēroju, ka veči mēģina koļīt dāmas, kā Nr. 6 tēlo fotogrāfu pie reizes nogrābstot, ko vien var nogrābstīt.
Jauno gadu sagaidam skatoties MILZĪGU plazmu (vismaz 2,5 m pa diognāli), kurā rāda kā jauno gadu sagaida TimeSquare, jo cik saprotu tā NY sagaida visa USA. Pēc tam braucam uz milzīgu, nepārspīlēju milzīgu Hard Rock Cafe centru ar Kazino un daudzām disenēm. Man ir tika interesanti, ka turpinu dzrt kokčikus, jo citādāk nevar. Viss biedzās ar braucienu uz mājam un 5 jau esmu gultā.
Nakošajā dienā caur interenetu, kur cenas izskatās vienkāršii labākas par labākām, uz 2 dienām noīrēju Pontiac G6, kura plkst. 22.00 jāsavāc FortLauderdale lidostā, kas ir 5 min no mājām. Lai to izdarītu man ar Genas ( viņš jau ir sācis dzert no 11 rītā un aizvest uz lidostu pēc mašīnas nevar) mašīnu ir jābrauc pakaļ jankam uz Miami, kas ir aptuveni 40 min brauciens. Miamai esam plkst 19.00, noliekam mašinu sanieliņā, kas ir 3 min. līdz Ocean Drive (pludmales iela, kur dzīvo Janka) un ejam Jankam pakaļ. Atgriežoties konststējam, ka mašīnas vienkārši nav, projām bijām aptuveni 30-40 min. Strees ne pa jokam, pirmā doma, ka nozagta..pēc tam sākam apjaust, ka laikam evakuēta...stress, stress, stress..zvanam meklējam, jo evakuācijas kompānijas ir vairākas. Labi, ka pēc brīža parādas vaininiece - patruļas mašīna, kura arī ir izsaukusi evakuātoru, jo, redziet, viņas kontrolējamajā teritorijā bija atradies objekts, kuram tur nav paredzēts būt....vienu varu peteikt droši, ja esat USA ievērojiet visus likumus, jo tas šeit ir NR. 1.....uzzinot to, ka esam tūristi no EU, viņa tvainojās gandrīz līdz asarām, kas man nedod absolūti nekādu gandarījuma sajūtu, jo man vajag mašīnu. Viņa arī iedod visus kontaktus un man izdodas sazvanīt evakuācijas kompāniju. Entonces (MEX - tātad) rzumē ir tāds, ka mašīnu var izņemt tikai Gena unnnnnn cena 215 USD....ak, cik labi iesācies jaunais gads. Cerībā, ka kaut kā to var apiet eju uz Police dapartment varbūt izdodas, kaut ko sarunāt - protams ka nē.
Zvanu uz mājām, jo mums ir vajadzīgs vismaz kaut vai pie apziņas esošs Gena, par laimi viņš jau ir izrubījies un guļ, tas rada cerību, ka viņš būs spējīgs kaut vai vismaz runāt, bet tāpat no tā lielas jēgas nav, jo angliski viņš nerunā, pazīst tikai ceļa zīmes un arī ne visas :) Vienīgais veids, jo ar taksi ir pārāk dārgi, kā tik līdz Fort Lauderdale lidostai pēc mašīnas ir autobuss, it kā jābrauc ar 2, par ko arī nēesam īsti pārliecināti tomēr mēģinām. Pēc 1 h kratīšanas ar nigām un narikiem nonākam pie vietas no kuras vajadzētu iet autobusam lūdz lidostai, diemžēl plkst. ir 21.10 un pirms 10 min. ir aizgajis pēdējais autobuss. Viens variants ir braukt atpakal uz vietu no kuras izbraucām un pēc tam ar vilcienu, vai ar taksi, jo tagad esam jau daudz tuvāk. Taksis prasa 55 USD, es viņu pielaužu par 30. Nonākam lidostā un AVIS protams Pontiac G6 vietā, jo uz vietas ir tikai Ford Focus, par kuru Janka šķiebj seju, pielauž paņemt labāku - Toyota Camry, kas maksā plus 20 USD pa 2 dienām.
Izbraucam plkst 02/01/2010 1.00 naktī, līdz Orlando ir aptuveni 230 jūdzes. Plkst. 5.00 esam aptuveni 50 jūdzes nolemjam pagulēt mašīnā, jo esmu vienīgais šoferis un nenormāli nāk miegs.
Pamožamies 8.00 iedzeram pretīgo amrikāņu kafiju, jo amerikā tā ir vienkārši vispretīgāka kādu esmu savā dzīvē dzēris un turpinām ceļu. Pirms Orlando ir Krokodilu ferma, kurā iegriežamies, ieeja 25 USD. Laiks ir nenormali auksts + 10 C (50 F) un man ir tikai krekls ar garam rokām un plāna vejjaka, nenormāli parsalstam, bet ko darīt, ja esam, tad jau jāapskata. Nodzīvojāmies pa turieni 1,5 stundas, uztaisīju bildes un pārsaluši dodamies tālāk. Visiem slikti, sākās strīdi par to kur ēdam, kur dzīvosim un sastrīdējēmies tā, ka knapi vienojāmies par viesnīcu, gulējām Holiday INN visi vienā nr., kurš ir standarta USA hotelis, tāds kā visās filmās kur džeki ved meičas uz vienu nakti utt. (cena 80 USD brokastis nav iekļautas) Tas viss ir tikai un vienīgi tāpēc, ka nebijām kārtīgi visu izpētījuši un saplānojuši, braucām uz pilnīgu duru.
Iegājām dušā, kaut ko apēdām un devāmies uz Universal studijas walking street pastaigaaties pa
+ 2 C. Orlando ir 2 Universal studijas parki un 4 Disneyland parki. Pēcc ilgas domāšanas un prātošanas sapratām, ka mums visatbilstošākais būs Universal studijas addventure Island parks, jo tur ir visvairāk amerikāņu amerikānu kalniņu u.c. vemjamo atrakciju. ar domu par gaišāku īrdienu devamies pie miera.
Cēlamies agri, jo jau 22.00 bija jāatgriež mašīna For Lauderdale lidostā, tas nozīmē, ka jāizbr auc vēlākais 18.00. Nopērkam biļetes 1 dienai uz 1 Universal parku pa 82 USD, taču pie parka, plkst. jau 12.30 saprotam, ka otrā Universal studijas parkā ir vieni no pasaules ārprātigākajiem kalniņiem, tāpec pie pašas ieejas upgreidojam savas biļetes arī priekš otra parka + 32 USD, kopā 114 USD.
Dodamies iekšā un nu tik brauksim..kā tad pie katras atrakcijas min 30 min. jāstāv rindā, tātad neko daudz pa 5,5 h izdarīt nevarēsim. Nolemkaj nobraukt pa 3 atrakcijām šinī parkā un tad doties uz otru, sacīts darīts...sajūtas kosmoss un vēl pie + 2 C, kad nav siltu drēbju un tu automātā visu laiku trīci un alkohols te ir ļoti dārgs Un pats galvenais, ka to tirgo tikai 1 vietā un uzrādot biļeti tu vari nopirkt tikai 4 cl....kā jau teicu sistēma un likums te ir atstrādāti līdz pēdējam. Jebkurā gadījumā aizmirsās visas nedienas, nelaimes un strīdi.
Dodamies uz otru parku uhhhh..šeit ir tie vieni nenormālie kalniņi un pārējais viss ir filmu uzņemšanas studijas, kurās viņi rāda kā tiek uzņemts piem. Twister. šinī paša mājā m;us ieveda telpā kur varēja sajust, kas notiek kad arā ir reāla viesuļvētra, makslīgos kokos iesper zibens, ar īstām liesmām deg izliets benzīns, pēkši krīt lejā ma;jas jumts tev uz galvas utt. Sapratām, ka pagarināsim mašīnu uz vēl vienu dienu jo ir pārak daudz ko redzēt, trakos rollercoaster kalniņus nolēmām atstāt kā pēdējos. Visu izstaigājām, izbaudījām un devāmies uz kalniņiem, taču nedzirdam vājprātīgos kliedzienus, izrādās, ka viņi labo kaut kādas tehiskas kļūmes. Mūsu klātbūtnē palaida vagonu ar darbiniekiem, bet es sapratu, ka laikam man tas nav šoreiz vajadzīgs...tā arī nenobraucām.
Bez starpgadījumiem nonācām lidostā uz plkst 4.30, jo man 6.30 bija paredzēta izlidošana. Nododot mašīnu ilgi cīinījamies ar AVIS, jo pēc mūsu sapratnes saskaitīti 200 USD vietā bija jāmaksā 350 USD....atkal ielidojiens uz $ :(:(:(
Janka aizbrauc un es dodos uz check in, kad ieraugu, ka man reiss atcelts..shit.....tas nozīmē, ka es nokavēju arī pārējos 2 kas paredzēti šodien, jo vakarā jau bija plānots ielidot Puerto Vallarta. Gribu kaut ko noskaidrot, bet nevar, man "koleģi". Man stress, ārprāts, ārprāts, ko tagad darīt, kas nu būs, bet saprotu, ka šiet ne ar vienu cīnīties nav jēgas, bet lidostā nez kapēc ir tik ļoti auksts un man reāli salst. Pēc 3 stundu stāvēšana un salšanas tieku līdz neliam;igajam chec in, kur man kā vienīgo variantu piedāvā šodien lidot uz Charlotte, kur tagad atrodas un rītā uz Pxoenix un pēc tam ar 45 min. connection time (man jau liekās ļoti riskanti) uz mājām. Ok, darbiniece man iedod kuponus ēšanai pa 40 USD t.i. 2 x vairāk kā parastiem cilvēkiem, jo sarunas laikā konstatēju, ka viņa ir no Latīņamerikas, pārmijam pāris jaukus teikumus spāniski un šķiramies. Atlidojot paķeru pa 15 USD ķīņiešus lidostā un tā nu rakstu tagad Jums...
īstenībā gājis ir ļoti traki, bet secinājums ir viens, pagaidām nav sevišķi labs iespaids par US.
Un jaunais gads ir sācies vienkārši lieliski, vairāk nav kur, ....ha-ha...priekā, iedzeru vīnu uz Jūsu visu veselību un eju gulet ar domu, ka rīt bšus siltumā un saulē.
šodien ir pirmā diena, kad beidzot jūtos savā ādā, jo rītā beidzot būšu atpakaļ Meksikā. Patreiz sēžu HYATT PLACE viesnīcā, karaliskā nummurā ar 60 collu Plazmu un dzeru vīnu u ne par savu naudu, kā tā? tūlītās visu uzzināsiet...
Izlidošana uz Dallasu paredzēta 13.15. Mario mani aizved uz lidostu jau pus 11, jo viņam paredzēta tikšanās. Es absolūtā laimes sajūtā par paredzēto braucienu dodos pēc biļetēm, kad čekingā man palūdz no imigrācijas dienesta atnest lapiņu ar zīmogu, neko īpašu nenojauzdams dodos uz lidostas imgrācijas departamentu saņemt zīmogu, bet tur man paziņo, ka, par cik man ir iesniegti papīri uz pastavīgo uzturēšanas atļauju, es no valsts bez īpašas atļaujas izbraukt nevaru. Šo atļauju var izsniegt lidostas imigrācijas dienesta darbiniece, taču lai viņa to izdarītu viņai ir nepieciešami pāris dokumenti, kurus izsniedz cits Imigracijas dienesta departaments, kur visi ir atvaļinājumā un ir tikai dežurants, apmaksāts valsts nodoklis bankā un fotogrāfija. Līdz izlidošanai ir palikušas 2,5 h. Isāk sakot vai nu kārto papīrus vai paliec, citu variantu nav, ..pat labākais ir tas, ka nekur citur izņemot lidostas imigrācijas dienestu šada informācija nemaz nev atrodama, tātad man nemaz nebija iespējas to uzzināt pirms tam, kur nu vēl pašam iedomāties ko tādu....esto es Mexico :) es paskatos pulkstenī, nolaižu rokas un saku, ka es palieku, taču lidostas darbiniece mani uzmundrina un saka, ka es paspēšot. Man jau liekas, ka tā ir zīme, ka braukt nevajaga, tomēr iekšējā balss saka, ka jāmēģina, jo vēlem redzēt USA ir pārāk liela...īsāk sakot nesos ar autobusu uz imigrācijas dienestu, kur knapi pierunāju dažurantu izskustināt savu pakaļu, pēc tam pieslēdzu Mario ar mašīnu un 15 min pirms izlidošanas saņemu savu dokumentu, bučoju lidostas imigrācijas dienesta darbiniecei rokas, atvados no Mario un sēžos ļotenē.
Dallasa, tā ir lielāka lidosta, ko esmu pagaidām redzējis: 5 termināli uz katru jādodas ar vilcienu.
Ielidoju Miamai vakarā un saprotu, ka būs salšana, jo tur ir neraksturīgi vēss šim gadalaikam, it sevišķi naktī. Īstenībā, Miami ir tikai viena daļa no visa tā ko sauc par Miamai, tā ir kopā saplūdušas Miamai , South beach, Dania beach, Golden beach, FortLauderdale utt. īsāk sakot milzīga teritorija ar 9 milj. iedzīvotāju un katras šī pilsētas viena no otras ir pamatīgu gabalu, vismaz 20 jūdzes. Bet pati Miamai ir tiešām ļoti skaista it sevišķi naktī. Miami dzīvoju pie paziņas draugiem, ļoti "interesantas" kompānijas. Latviešu dejotājs, kas dejo geju klubā, kuram ir 38 gadi, bet pēc uzvedības 20 gadu meitene, ukrainu celtnieka un krievu tautības vīrieša, kas USA jau dzīvo 20 gadus un nodarbojas ar vīzu kārtošanu iebraucējiemm un Dievs vien zina ar ko vēl, jo īpasī legāli tas viss neizskatās, bet es neiedziļinos.
Par Miami skaidrs ir viens, ka bez mašīnas un GPS tur vispār nav ko darīt, jo attalumi ir milzīgi un ceļi ir vienā milzīgā mudžeklī.
29 un 30 apskatu Miami pludmales, pilsētu, iedzeru pa kokteilim (cena 15 USD, nereāli dārgi) utt., kā arī satiekos ar Janku. Nolemjam, ka pēc jaunā gada noīrēsim mašīnu un brauksim uz 2 dienām uz Orlando uz Disneyland.
31.01 gatavojamies jaunajam, gadam, cepam, vāram utt. Ar pāris šampanieša malkiem 16.00 sagaidam Krievijas jauno gadu un 17.00 sagaidam Latvijas un Ukrainas.
Sabrauc ciemiņi..un tagad pati uzmanība...personu saraksts ar ko sagaidu jano gadu (dažus vārdus neminēšu, tikai aprakstīšu :)
1. Marcis
2. Gena - vīrietis no Ukrainas
3. V- vīrieties no Krievijas, kuru jau minēju iepriekš..un gadīgi sakot pēc sarunām sāku noprast, ka vīzas ir tikai daļa no biznesa, kaut kas tiek darīts arī sievu un ........ meklēšanas biznesa virzienos.
4. N - dejotaja no Latvijas
5. P - vīrietis no Krievijas, kam pieder kaut kāds mistisks "masāžas" salons, noprotu, ka tāds kurš domāts tikai vīriešiem un ne jau kaut kāds augstas klases .....ceru, ka visi saprot par ko ir runa:)
6. G - 40 gadīgs amerikānis, kurš ir Orlando Krievu biedrības direktors, kurš atbrauca ar melnu Lexus kabrioletu un kuram si brīza interese ir latviešu dejotāja N. Āaaaa un vinam ir kruts Nixon fotoaparāts un viņš tēlo baigo fotogrāfu, tikai man jau nāk smiekli, jo čalis bildē AUTO režīmā un bildes isliktākas nekā ar ziepjutrauku.....pilnīgs sviests.
7. Ņina - metene no Ukrainas, 24 gadi, kura dejo....īsti nezinu ko.....laikam to pašu (pasmaidam) un kura strādā masāžas salonā pie augstākminētā P
8. L - sieviete no Krievijas ap 35 - 40ar padsmitgadīgu puiku, kura ir apprecināta ar kaut kādu USA miljonāru, cik noprotu tas ir V roku darbs, bet neesmu pārliecināts...principā standarta LĪGAVA....intelekts 0, brīnums, ka puika kaut cik saprātīgs, toties viņa bija atvedusi ļoti gardus olivjē salātus. It kā teica, ka pati taisījusi, bet man jau liekas, ka bija kāda krievu veikalā nopirkusi.
9. D - sieviete no Krievijas pēc 40, neko citu pateikt nevaru izņeot to, ka viņa ar Ukraiņu celtnieku palika mājās apķērušies, kad aizbraucām uz klubu.
10. Amerikāņu, Itāļu izcelsmes pulkvedis pēc 50 no baltā nama, kuram arī interesēja kāda no augstakminētajām dāmām...istenībā sakarīgs, manuprāt vienīgais ar ko bija par ko parunāt.
11. Pulkveža brālis pec 40, kurš atbrauca ar milzīgu Chevrolet džipu, kādu te nav retums un kuram intereses arī bija saistītas ar kādu no dāmam :)
Kompānija uz goda.....sarunas ne par ko, jo klātesošie krievi angliski nerunā vai runā tā, ka tikai pašiem liekas, ka runā :)......Nr.8. bija atvedusi 1,5 l rozā vīnu, ko pati nedzēra, toties dzēru es un pēc 2/3 man jau sāka palikt interesanti. Vēroju, ka veči mēģina koļīt dāmas, kā Nr. 6 tēlo fotogrāfu pie reizes nogrābstot, ko vien var nogrābstīt.
Jauno gadu sagaidam skatoties MILZĪGU plazmu (vismaz 2,5 m pa diognāli), kurā rāda kā jauno gadu sagaida TimeSquare, jo cik saprotu tā NY sagaida visa USA. Pēc tam braucam uz milzīgu, nepārspīlēju milzīgu Hard Rock Cafe centru ar Kazino un daudzām disenēm. Man ir tika interesanti, ka turpinu dzrt kokčikus, jo citādāk nevar. Viss biedzās ar braucienu uz mājam un 5 jau esmu gultā.
Nakošajā dienā caur interenetu, kur cenas izskatās vienkāršii labākas par labākām, uz 2 dienām noīrēju Pontiac G6, kura plkst. 22.00 jāsavāc FortLauderdale lidostā, kas ir 5 min no mājām. Lai to izdarītu man ar Genas ( viņš jau ir sācis dzert no 11 rītā un aizvest uz lidostu pēc mašīnas nevar) mašīnu ir jābrauc pakaļ jankam uz Miami, kas ir aptuveni 40 min brauciens. Miamai esam plkst 19.00, noliekam mašinu sanieliņā, kas ir 3 min. līdz Ocean Drive (pludmales iela, kur dzīvo Janka) un ejam Jankam pakaļ. Atgriežoties konststējam, ka mašīnas vienkārši nav, projām bijām aptuveni 30-40 min. Strees ne pa jokam, pirmā doma, ka nozagta..pēc tam sākam apjaust, ka laikam evakuēta...stress, stress, stress..zvanam meklējam, jo evakuācijas kompānijas ir vairākas. Labi, ka pēc brīža parādas vaininiece - patruļas mašīna, kura arī ir izsaukusi evakuātoru, jo, redziet, viņas kontrolējamajā teritorijā bija atradies objekts, kuram tur nav paredzēts būt....vienu varu peteikt droši, ja esat USA ievērojiet visus likumus, jo tas šeit ir NR. 1.....uzzinot to, ka esam tūristi no EU, viņa tvainojās gandrīz līdz asarām, kas man nedod absolūti nekādu gandarījuma sajūtu, jo man vajag mašīnu. Viņa arī iedod visus kontaktus un man izdodas sazvanīt evakuācijas kompāniju. Entonces (MEX - tātad) rzumē ir tāds, ka mašīnu var izņemt tikai Gena unnnnnn cena 215 USD....ak, cik labi iesācies jaunais gads. Cerībā, ka kaut kā to var apiet eju uz Police dapartment varbūt izdodas, kaut ko sarunāt - protams ka nē.
Zvanu uz mājām, jo mums ir vajadzīgs vismaz kaut vai pie apziņas esošs Gena, par laimi viņš jau ir izrubījies un guļ, tas rada cerību, ka viņš būs spējīgs kaut vai vismaz runāt, bet tāpat no tā lielas jēgas nav, jo angliski viņš nerunā, pazīst tikai ceļa zīmes un arī ne visas :) Vienīgais veids, jo ar taksi ir pārāk dārgi, kā tik līdz Fort Lauderdale lidostai pēc mašīnas ir autobuss, it kā jābrauc ar 2, par ko arī nēesam īsti pārliecināti tomēr mēģinām. Pēc 1 h kratīšanas ar nigām un narikiem nonākam pie vietas no kuras vajadzētu iet autobusam lūdz lidostai, diemžēl plkst. ir 21.10 un pirms 10 min. ir aizgajis pēdējais autobuss. Viens variants ir braukt atpakal uz vietu no kuras izbraucām un pēc tam ar vilcienu, vai ar taksi, jo tagad esam jau daudz tuvāk. Taksis prasa 55 USD, es viņu pielaužu par 30. Nonākam lidostā un AVIS protams Pontiac G6 vietā, jo uz vietas ir tikai Ford Focus, par kuru Janka šķiebj seju, pielauž paņemt labāku - Toyota Camry, kas maksā plus 20 USD pa 2 dienām.
Izbraucam plkst 02/01/2010 1.00 naktī, līdz Orlando ir aptuveni 230 jūdzes. Plkst. 5.00 esam aptuveni 50 jūdzes nolemjam pagulēt mašīnā, jo esmu vienīgais šoferis un nenormāli nāk miegs.
Pamožamies 8.00 iedzeram pretīgo amrikāņu kafiju, jo amerikā tā ir vienkārši vispretīgāka kādu esmu savā dzīvē dzēris un turpinām ceļu. Pirms Orlando ir Krokodilu ferma, kurā iegriežamies, ieeja 25 USD. Laiks ir nenormali auksts + 10 C (50 F) un man ir tikai krekls ar garam rokām un plāna vejjaka, nenormāli parsalstam, bet ko darīt, ja esam, tad jau jāapskata. Nodzīvojāmies pa turieni 1,5 stundas, uztaisīju bildes un pārsaluši dodamies tālāk. Visiem slikti, sākās strīdi par to kur ēdam, kur dzīvosim un sastrīdējēmies tā, ka knapi vienojāmies par viesnīcu, gulējām Holiday INN visi vienā nr., kurš ir standarta USA hotelis, tāds kā visās filmās kur džeki ved meičas uz vienu nakti utt. (cena 80 USD brokastis nav iekļautas) Tas viss ir tikai un vienīgi tāpēc, ka nebijām kārtīgi visu izpētījuši un saplānojuši, braucām uz pilnīgu duru.
Iegājām dušā, kaut ko apēdām un devāmies uz Universal studijas walking street pastaigaaties pa
+ 2 C. Orlando ir 2 Universal studijas parki un 4 Disneyland parki. Pēcc ilgas domāšanas un prātošanas sapratām, ka mums visatbilstošākais būs Universal studijas addventure Island parks, jo tur ir visvairāk amerikāņu amerikānu kalniņu u.c. vemjamo atrakciju. ar domu par gaišāku īrdienu devamies pie miera.
Cēlamies agri, jo jau 22.00 bija jāatgriež mašīna For Lauderdale lidostā, tas nozīmē, ka jāizbr auc vēlākais 18.00. Nopērkam biļetes 1 dienai uz 1 Universal parku pa 82 USD, taču pie parka, plkst. jau 12.30 saprotam, ka otrā Universal studijas parkā ir vieni no pasaules ārprātigākajiem kalniņiem, tāpec pie pašas ieejas upgreidojam savas biļetes arī priekš otra parka + 32 USD, kopā 114 USD.
Dodamies iekšā un nu tik brauksim..kā tad pie katras atrakcijas min 30 min. jāstāv rindā, tātad neko daudz pa 5,5 h izdarīt nevarēsim. Nolemkaj nobraukt pa 3 atrakcijām šinī parkā un tad doties uz otru, sacīts darīts...sajūtas kosmoss un vēl pie + 2 C, kad nav siltu drēbju un tu automātā visu laiku trīci un alkohols te ir ļoti dārgs Un pats galvenais, ka to tirgo tikai 1 vietā un uzrādot biļeti tu vari nopirkt tikai 4 cl....kā jau teicu sistēma un likums te ir atstrādāti līdz pēdējam. Jebkurā gadījumā aizmirsās visas nedienas, nelaimes un strīdi.
Dodamies uz otru parku uhhhh..šeit ir tie vieni nenormālie kalniņi un pārējais viss ir filmu uzņemšanas studijas, kurās viņi rāda kā tiek uzņemts piem. Twister. šinī paša mājā m;us ieveda telpā kur varēja sajust, kas notiek kad arā ir reāla viesuļvētra, makslīgos kokos iesper zibens, ar īstām liesmām deg izliets benzīns, pēkši krīt lejā ma;jas jumts tev uz galvas utt. Sapratām, ka pagarināsim mašīnu uz vēl vienu dienu jo ir pārak daudz ko redzēt, trakos rollercoaster kalniņus nolēmām atstāt kā pēdējos. Visu izstaigājām, izbaudījām un devāmies uz kalniņiem, taču nedzirdam vājprātīgos kliedzienus, izrādās, ka viņi labo kaut kādas tehiskas kļūmes. Mūsu klātbūtnē palaida vagonu ar darbiniekiem, bet es sapratu, ka laikam man tas nav šoreiz vajadzīgs...tā arī nenobraucām.
Bez starpgadījumiem nonācām lidostā uz plkst 4.30, jo man 6.30 bija paredzēta izlidošana. Nododot mašīnu ilgi cīinījamies ar AVIS, jo pēc mūsu sapratnes saskaitīti 200 USD vietā bija jāmaksā 350 USD....atkal ielidojiens uz $ :(:(:(
Janka aizbrauc un es dodos uz check in, kad ieraugu, ka man reiss atcelts..shit.....tas nozīmē, ka es nokavēju arī pārējos 2 kas paredzēti šodien, jo vakarā jau bija plānots ielidot Puerto Vallarta. Gribu kaut ko noskaidrot, bet nevar, man "koleģi". Man stress, ārprāts, ārprāts, ko tagad darīt, kas nu būs, bet saprotu, ka šiet ne ar vienu cīnīties nav jēgas, bet lidostā nez kapēc ir tik ļoti auksts un man reāli salst. Pēc 3 stundu stāvēšana un salšanas tieku līdz neliam;igajam chec in, kur man kā vienīgo variantu piedāvā šodien lidot uz Charlotte, kur tagad atrodas un rītā uz Pxoenix un pēc tam ar 45 min. connection time (man jau liekās ļoti riskanti) uz mājām. Ok, darbiniece man iedod kuponus ēšanai pa 40 USD t.i. 2 x vairāk kā parastiem cilvēkiem, jo sarunas laikā konstatēju, ka viņa ir no Latīņamerikas, pārmijam pāris jaukus teikumus spāniski un šķiramies. Atlidojot paķeru pa 15 USD ķīņiešus lidostā un tā nu rakstu tagad Jums...
īstenībā gājis ir ļoti traki, bet secinājums ir viens, pagaidām nav sevišķi labs iespaids par US.
Un jaunais gads ir sācies vienkārši lieliski, vairāk nav kur, ....ha-ha...priekā, iedzeru vīnu uz Jūsu visu veselību un eju gulet ar domu, ka rīt bšus siltumā un saulē.
Subscribe to:
Posts (Atom)
