Hello Yellow!
Tāds man kaimiņos dzīvo un ir vēl viens lielāks. Garums ar asti aptuveni 1,5 m. (Speciāls sveiciens Ieviņai P)
vēl joprojām nav sanācis sazināties ar mammu, vismaz sīkais viņai ir sačiņījis skype, tā kā ceru, ka drīzumā izdosies ar viņu papļāpāt.
Sorry, ka vēl tā skaisti neesmu sataisījis blogu, bet baigais slinkums, izdariishu manjana......
Šī nakts bija vienkāršii drausmīga, man atkal likās, ka visu laiku kož knošļi, taču kā neviena nav tā nav. Pamodos 3 iedzēru ūdeni un tad sāka līt, kādus tundu nevarēju acis aizvērt, bet tad, thanks god piemigu. Pamodos 8 un kopā r Evu braucām uz centru, viņa uz eģentūru es uz zālīti. Tiem meksikāņiem ir tāda interesanta paraža, nekur nekādu informāciju neizlikt, bet visu mēģināt izstāstīt: izrādās, ka ja esmu students, tad man abonomants 850 $ vietā izmaksā 550$. Protams, ka pārliecināju administrātori, ka esmu students un ka nākamnedēļ atnesīšu apliecību, pricipā jau melojis neesmu, jo valodas studijas jau arī būs Gvadalaharas universitātē. Lai vai kā, mani ar pirmo reizi neielaida, jo obligāti vajagot kediņas, lai sportotu. Tad, nu, braucu atpakaļ uz mājām, pa ceļam nopirku telefona karti..aaaa..un te lūk nākošā fīča: aizbraucu uz TelCel (vietējais operātors) 9.40, bet šie strādā tikai no 10.00. Rīgā man liekas, ka es būstu traks palicis par šitādu gājienu, uzreiz galvā būtu 100 plāni, ko darīt, kam zvanīt, jo es taču neiešu te 20 min. gaidīt, šinī laikā var daudz, ko citu izdarīt "Laiks ir nauda..." Ja neskriešu tad man nebūs dzīvoklis, jaunajā projektā ar dārgāko Itālu virtuvi, Cayanes un blondīnes - Līgavas....Savukārt šeit visi gaida, jo NEKUR NEVIENs NESKRIEN...tā nu lūk es saņemos, ieslēdzu podu (iPods) un sēdēju 20 min. kā jēriņš, bez stresa. Nopirku karti, tagad man ir Meksikas nummurs, sms tagad sūtiet uz to, jo LMT SIm karti ielieku tikai 1xdienā.
aizbraucu 2. reizi uz zāli....nu super, tas pats, kas pie mums, skan desa, visi strādā, tikai ķīmiķu vairāk un Bārbiju ap gadiem 40, bet labas, nostieptas sejas, silokoni un tiks visas skrien pa trenežieriem un kačā preses. Sapriecājos, ka kaut kas ir tāpat kā pierasts, kārtīgi neiesildījos un mzlait sajāju, jau tā savu sačakarēto muguru.
Tagad paņēmu savas pusdienas, omleti un tostadas (grauzdēti kukurūzas plāceņi) ar Philadelphias sieru un piedzeru klāt Cuba Libri, ieslēdzu Candy Dulferi....nu kas var būt labāks...īstenībā, pat sekss īpeši nepietrūkst, redzēs cik ilgi, bet esmu pārsteigts.....prnicipā jau tā it kā nebūtu problēma, bet gribās atrast "īsto ogu".
Eva rītdien sarunāja mums visiem kopīgas vakariņas ar, it kā, smuko aktrisi Asusenu, jāpadomā, ko tādu varētu pagatavot, lai atstātu iespaidu, varbūt varat, ko ieteikt (ļoti ceru uz Tevi Edžiņ)....kaut gan vēl jau nemaz nezinu vai ir vērts, tomēr labais tonis prasa..šeit kontakti ir ļoti svarīgi, tāpat kā visur citur.
šodien jau sāku justies mazāks tūrists, tā sajūta, ka neesi šejienieties sāk Tevi atstāt ar katru dienu arvien vairāk un tas priecē, jo vispār sevi vairs neasociēju ar LV. vienīgais, ko gribās ir būt LV, kad ir silts, vismaz + 20 vakarā, uz kādām 2 ned. aizbraukt, un pasēdēt Vēstniecību rajonā un padzert vīnu, kapučīno ar Baileys kaut kur ārā...pārējais viss liekās pārāk pelēks.....ja kādam ir luste, atsūtiet, kas vēl vājprātīgāks, nekā pirms manas braukšanas prom Jums tur notiek, jo godīgi sakot jau veselu nedēļu neesmu pat netā neko par LV skatījies...izņemot to debīlo meteorītu.Cietumniekus vēl nelaiž no cietumiem ārā, trūkstošā finasējuma dēļ???
No Evas noskaidroju 1 ļoti interesantu faktu par Maksiku, izrādās, ka ap 1940. gadu Meksikā bija tikai 25 M iedzīvotāju (uz doto brīdi 105 M). tad, 1973. gadā Jānis Pāvils pavēstīja, ka jebkāda izsargāšanās ir grēks un meksikāni, kā jau katoļi, ņema to visu par pilnu. ta nu tagad meksikāņiem vecumā no 30 - 40 ir +- no 5 - 10 brāļiem vai māsām. Meitenes uz saviem 15 gadiem tika izvestas sabiedrībā, rādītas nākamajiem preciniekiem, tad 16 gados apprecinātas un uz priekšu, ražojam...un arī tiem, kam tagad ir 40 ar saviem bērniem darīja tāpat..un problēma ir tā, ka tagadējie 40 gadnieki šķirās, jo ir apprecināti ļoti agraa jaunībā, uzražojuši un izaudzinājuši bērnus, kuri jau ir pametuši ģimenes ligzdu, savukārt vecāki pēc bērnu aiziešanas saprot, ka nekā kopīga viņiem nemaz nav, tam seko šķiršanās un kā jau seriālos esat ievērojuši manta 50/50. tā ļoti daudzas Meksikāņu sievietes šinī vecumā ir brīvas un bagātas. Ņu ko LV bāleliņi, kas bez darba palikuši, es jūs varētu mēģināt eksportēt šejienes daiļavām ) :) :) Ziņojiet, kam ir interese , ha-ha. Es pat nebrīnīšo, ja man kāds arī reāli atrakstīs....
šodien no rita dušā ipie griestiem ieraudzīju" mājas svētību" (zirneklis), bet tādu treknu, nu man likās, ka pirkstu man arī varētu tāds pa nakti nograuzt :) tomēr nolēmām viņu nelikvidēt, lai uzauž stūrī tīklu un ķer knišļus, redzēs, ka būs, ja sāks krist uz nerviem, tad.....
Nāku mājās, skatos, meksikānis ap žogu ar lielām dārza šķērēm un milzīgu mačeti (tādu lielu nazi, kam viena puse līka otra ļoti asa..labi var redžet filmā "dēkas ar akmeni" ar manu mīļo M.Duglasu galvenājā lomā) ņemās, nevaru saprast, ko viņs tur īsti dara. Izrā'dās žogā iekārusies čūska, čalis man saka, nāc garām viss kārtībā, es viņam atbilda, ke nē..šis sākt rēkt un paņem ar dārza šķerēm un Tarantīno stilā nogriež čūskai galvu, vienkārši YO. OK nebija jau baigais monstrs, tāda tieva un gara aptuveni uz 1,3 m, bet vienalga..tagad nācu uz terases ēst pusdienas, kārtīgi visu apskatīju pirms apsēsties...nu tā neomulīgi, bet cilvēks jau pierod pie visa.
Pēc lielā lietus visu dienu neiet internets, tāpēc iešu tagad pasauļotie uz bīču, lai vakarpusē varu Jums atkal, ko jauku pavēstīt....
Eva šodein mācīja pamatlietas par fotogrāfiju, un vakarā jau devos uz beachu visu iemēģināt, kaut kas sanāca, kaut kas nesanāca, un tieši pirms paša saulrieta nosprāga baterija....
nopeldējos kopā ar K&E saules apmirdzētajā okeāna un devos mājās...
par čusku runājot, izrādās, ka esot diezgan indīga.
Šovakar drausmīgi gāž lietus, atkal būs izskaloti ceļi.
