31/10/2009 Sabbado

Šodien atskārtu, ka neko neesmu blogā jau 2 diens rakstījis, kaut gan ir noticis daudz, kas jauns...tiem kas seko, milzīgs SORRY
Laikam, tomēr kaut kas ir katru dienu jāieraksta, jo daudz kas aizmirstās.
Baidzot esmu ticis pāri laika stapībai un vairs neraujos augšā 3 pa nakti, kas LV ir 11 no rīta, burvīgi, toties ceļos uz pus8 pat bez modinātāja.
Atkal gribu atgriezties pe teorijas par to, ka dzīvē notiek viss tā kā Jūs paši gribat un , ka Jūs agrāk vai vēlāk nonāksiet pie tā ko esat kādreiz dzīvē esat ļoti vēlējušies....tikai neidomājaties, ka viss nāks baigi viegli (šo jau pats esmu paspējis izslimot), tipa, gribu daudz naudas, skaistu un bagātu sievu vai vīru un Jums tas taps dots.....gaidiet ar maisu:) un ja arī tā būs, tad nekas tur nebūs īsts, lūk tieši par to ir vērts arī aizdomāties.
entonces (Mex- tātad)..Kā jau inēju esmu kļuvis par evas oficiālo fotogrāfijas skolnieku, saistībā ar to aizvakar bijām vietējā āgentūrā Facetas, kas izdod, gan žurnālu Maxwell, gan ir modeļu un pasākumu rīkošanas aģentūra. Evai ir jāveido portfolio patuveni 10 modelēm, tad nu šoreiz bija pirmā tikšanās ar visām meitenēm, lai izstāstītu, kas vajadzīgs, piemeklētu tēlus, kas jāatveido utt...es mazliet asistēju tēlu piemeklēšanā un jutos par to ļoti gandarīts. Kas par meitenēm!!! Pāris bija tādas "ogas", ka ne acu atraut, bet zinat, kas ir pats jocīgākais, es viņas neuztvēru, kā "sexa objektus", bet kā gan materiālu ar, ko jāstrādā, lai izveidotu labas bildes. Pats esmu šokā, jo nedomāju ka tā var būt, bet Eva mani paslevēja teikdama, ka tā esot fotogrāfa attieksme...nu lūk, viss stāsts ir par to, ka mana vēlēšanās atrasties modes indistrijā sāk pamazām realizēties, redzēsim vai tā būs saistīta ar foto, pero me gusta mucho (Mex- bet man ļoti patīk). Kā jau minēju Eva man māca bildēt, esmu iemācījies pāris galvenās pamata lietas un tagad man 1 mēnesi ir jāfočē, jāfočē un vēlreiz jāfočē, bez nekādiem atomātiskajiem režīmiem :)
Šīs pašas dienas vakarā bija kokteiļvakars ar aktrisi Asusenu, gara, slaida, smuka, jautra un traka sieviete, kas nedzer& nepīpē un vispār neizskatās pēc mekiskānietes. Ļoti labi pavadījām laiku 4tā. Vienīgais, kas reāli visu bremzē ir valodas zināšanas, baigi grūti komunicēt, motivācija mācīties aug ar katru dienu....uraa'no 1dienas saaksies mācības. Jabkurā gadījumā man beidzot ir salsas skolotāja. Te PV ir viens ļoti labs salsas bārs, kurā var mācīties dejot, labi, ka LV biju apmeklējis salsas kursu pāris reizes, tad nu nebija jākrīt vismaz pilnīgā kaunā, mani pat paslavēja, bet nevaru saprast vai tas bija patiesi, vai tikai pieklājības pēc :) Meksikāni vispār ir ļoti pieklājīgi, dažreiz pat pārāk, un šeit ļoti svarīgas ir manieres, it sevišķi biznesā un " krējumā".
Īstenībā K&E un arī Mario ir nolēmuši man šeit atrast sievu, tā kā dažbrīd izjūtu pat mazu spiedienu, bet jautri..... nekad nezinu, kas mani sagaida, kad kaut kur braucam, tāda sajūta ka katra reize ir viņu ķecerīgais plāniņš.
Tātad info čaļiem: Ja gribat braukt uz Mkeisku sievas lūkoties, būs smagi, jo šeit situācija principā ir tāda, ka meitas dzīvo pie ģimenes līdz brīdim, ka apprecās, dzīvot kopā tāpat vienkārši nevar, par cik meksikāņi, kā jau iepriekš minēju ir ļoti ticīgi katoļi. Īsāk sakot nekādu kopdzīvi, kā pie mums pirms kāzām, īsti piekopt nevarēs, citādāk var no tēva vai kāda vecāka brāļa labākajā gadījumā pa seju dabūt...nu ko lai saka...precies un tad redzēs kā būs. Kaut kā ne tā kā esmu pieradis un pat nemaz nedomāju :) godīgi sakot vispār nesaprotu, kam īsti vajadzīgas kāzas? Lai sievai būtu ko vienu dienu papriecāties un būt pārliecinātai, ka šķiršanās gadījumā viņa nepaliks uz ielas un dabūs kaut kādu kompensāciju??? Mīlestību var apliecināt arī savādāk...... padižojoties draugu priekšā, jo lielākajam vairumam, man liekas, tas ir tikai ballītes pēc? Mīļās meitenes, kas lasa, protams neuztveriet personīgi, bet esmu saskāries vairums tieši ar šāda veida notikušām vai nenotikušām kāzām. Laikam jau pats esmu vien vainīgs par šadu pieredzi, jo tu pats, principā piesasiti tos notikumus un cilvēkus, kas tev ir apkārt. Laikam kaut kas nav bijis pareizi,kaut kas jāmaina....tikai šeit paliek mūžīgais jautājums, KAS? Galvenokārt vērtības, attieksmi pret dzīvi un pret lietām kopumā.
Žel to cilvēku, kas skrien, skrien , skrien...nauda, nauda, nauda....pirkt, pirkt, pirkt...labāk nekā citiem, vairāk nekā citiem.....dzīves moto ir "darbs, sekss un nauda". Gribu Jums uzdot jautājumu, Vai Jūs kādreiz esat tā pa īstam Laimīgi? Tas, ka var sapirkties Stockmanī, Palazzo Italia vai da jebkur citur un vairākas reizes nedēļā var pirkt vīnu pa 10 lvl pudeli nozīmē LAIMI? Vai tas, ka Jums ir lielāka mašīna, lailāka māja un krutāka virtuves iekārta nekā Saškam Paškam vai Jurim nozīmē LAIMI? Jūs nesaprotat, ka Jūs tiekat drāzti pašā saknē, Jūs katru dienu drāž Jūsu darba devējs, Jūs katru dienu drāžat viens otru ar savām problēmām un tiecaties tik pēc kaut kā labāka, līdz ar to čakarējot paši sevi.....uzdodiet sev jautājumu, vai tā dārgā vīna pudele, māja, mašīna, ko nopērkat vai lupatas dara Jūs laimīgākus?jo vairāk varat nopirkt, jo vairāk Jūs tiekat drāzti gan morāli, gan fiziski :) daudzi tagad teiks un meklēs argumentus, ka tā tas nav, vai ka tas ir tā vērts, bet STOP, ieklausieteis paši sevī, apsēžieties un padomājiet, kur tas viss Jūs biegu beigās novedīs...pie pašiznīcības protams...jo tik pārdrāzti, cik Jūs būsiet savas labklājības meklējumos, Jūs drīz nevienam nebūsiet vajadzīgi, arī paši sev vairs nē. Bien, tā bija lirisksa atkāpe par mūsu sabiedrības sačakarētību.....
Vakar bildējām amerikāņu kāzas, man jau bija dots 1. uzdevums, sabildēt līgavaini ar visiem viņa draugiem un bildēt kāzu norisi no viesnīcas 19. stāva, kur man bija jāizpilda akrobāta cienīgi triki un jalien gar logiem no ārpuses, lai dabūtu kaut cik labas bildes. Uzskatu, ka ar uzdevumu esmu ticis galā, tagad jāgaida Evas cenzūra.....
Kādu 1,5 h pirms kāzu beigām man nomira fotoaparāta akumulātors un es aizgāju skatīties kā amīši karaoki dzied....cepuri nost...respect viņiem par to ka viņiem jau saknē ir ielikts, tas, ka vņiem no nekā nav kauns...brēc micrafona tā, ka ausis iet ciet, pat man, kam nav muzikālās dzirdes tas likās pilnīgs vājprāts, tomēr taisa šovu, paralēli dejo un jūtās tā, kā pasaules mēroga zvaigznes..
īsāk sakot pašpārliecināti līdz pēdējam..bet kopumā uzskatu, ka visai plānprātīga tauta, vismaz pēc visa tā, ko vakar piedzīvoju. Piemērs, braucu liftā no 19 st. uz lobiju, 14. st iekāpj USA baby uz gadiem 75, Versace saulenes utt. un nospiež 13. st.....a prikols tur, ka lifts turpina braukt uz lobiju. Viņa pie sevis kaut ko purpina, kā tā varbūt un ka nav laika, jo jāpalīdz līgavai. Es viņai saku, lai nestreso, jo tam nav jēgas, tāpat tagad neko neizmainīsi, ka viņa visu paspēs un ka es arī palīdzu līgavai un vispār, ka dzīve ir skaista un krāsaina...diemžēl neredzēju viņas acu skatu tanī brīdī, par laimi atvērās durvis, jo bijām jau lejā, viņa pieliecās pie manis tuvu, tuvu, bija tāda sajūta, ka viņa grib mani nobučot, un teica :" Tu neidrošinies mani mācīt dzīvot, es divreiz varētu būt Tava māte", uz ko es nabaga tantei atbildēju, ka viņai par laimi tā nav :) nezinu, kas bija tālāk, jo durvis aizvēras......nu un tagad pasakiet, vai ir jēga stresot, NĒ.
Ārā ir baigi skaistais laiks, neviena mākoņa, bet pavēs kaut kādi 30 grādi un vējiņš (ziema, kā nekā), došos uz pludmali bildēt.
Šodien pilsētā būs karnevāls par godu Visu svēto dienai, meksikāņi gan svin tikai 2. novembra vakarā, bet šodiena ir par godu Gringo, lai priecājās.
Meksikāņiem vispār mirušo piemiņas diena ir ļoti skaisti un mīļi svētki, noteikti mēģināšu kaut ko iemūžināt, lai rodās priekšstats.

29/10/2009 Jueves

Labrīt no rītiņ!
Neticami labi izgulējos, pārbīdīju gūltu zem lielā ventilātora, nu neviena knišļa, super duper.....
Tā izskatās ieeja uz manu māju, pa to taciņu ir jāpaiet aptuveni 50 m......


Šādus te "met" uz katra stūra, vēl vienu burgeru...???

28/10/2009 Mierkoles

Hello Yellow!

Tāds man kaimiņos dzīvo un ir vēl viens lielāks. Garums ar asti aptuveni 1,5 m. (Speciāls sveiciens Ieviņai P)

vēl joprojām nav sanācis sazināties ar mammu, vismaz sīkais viņai ir sačiņījis skype, tā kā ceru, ka drīzumā izdosies ar viņu papļāpāt.
Sorry, ka vēl tā skaisti neesmu sataisījis blogu, bet baigais slinkums, izdariishu manjana......
Šī nakts bija vienkāršii drausmīga, man atkal likās, ka visu laiku kož knošļi, taču kā neviena nav tā nav. Pamodos 3 iedzēru ūdeni un tad sāka līt, kādus tundu nevarēju acis aizvērt, bet tad, thanks god piemigu. Pamodos 8 un kopā r Evu braucām uz centru, viņa uz eģentūru es uz zālīti. Tiem meksikāņiem ir tāda interesanta paraža, nekur nekādu informāciju neizlikt, bet visu mēģināt izstāstīt: izrādās, ka ja esmu students, tad man abonomants 850 $ vietā izmaksā 550$. Protams, ka pārliecināju administrātori, ka esmu students un ka nākamnedēļ atnesīšu apliecību, pricipā jau melojis neesmu, jo valodas studijas jau arī būs Gvadalaharas universitātē. Lai vai kā, mani ar pirmo reizi neielaida, jo obligāti vajagot kediņas, lai sportotu. Tad, nu, braucu atpakaļ uz mājām, pa ceļam nopirku telefona karti..aaaa..un te lūk nākošā fīča: aizbraucu uz TelCel (vietējais operātors) 9.40, bet šie strādā tikai no 10.00. Rīgā man liekas, ka es būstu traks palicis par šitādu gājienu, uzreiz galvā būtu 100 plāni, ko darīt, kam zvanīt, jo es taču neiešu te 20 min. gaidīt, šinī laikā var daudz, ko citu izdarīt "Laiks ir nauda..." Ja neskriešu tad man nebūs dzīvoklis, jaunajā projektā ar dārgāko Itālu virtuvi, Cayanes un blondīnes - Līgavas....Savukārt šeit visi gaida, jo NEKUR NEVIENs NESKRIEN...tā nu lūk es saņemos, ieslēdzu podu (iPods) un sēdēju 20 min. kā jēriņš, bez stresa. Nopirku karti, tagad man ir Meksikas nummurs, sms tagad sūtiet uz to, jo LMT SIm karti ielieku tikai 1xdienā.
aizbraucu 2. reizi uz zāli....nu super, tas pats, kas pie mums, skan desa, visi strādā, tikai ķīmiķu vairāk un Bārbiju ap gadiem 40, bet labas, nostieptas sejas, silokoni un tiks visas skrien pa trenežieriem un kačā preses. Sapriecājos, ka kaut kas ir tāpat kā pierasts, kārtīgi neiesildījos un mzlait sajāju, jau tā savu sačakarēto muguru.
Tagad paņēmu savas pusdienas, omleti un tostadas (grauzdēti kukurūzas plāceņi) ar Philadelphias sieru un piedzeru klāt Cuba Libri, ieslēdzu Candy Dulferi....nu kas var būt labāks...īstenībā, pat sekss īpeši nepietrūkst, redzēs cik ilgi, bet esmu pārsteigts.....prnicipā jau tā it kā nebūtu problēma, bet gribās atrast "īsto ogu".
Eva rītdien sarunāja mums visiem kopīgas vakariņas ar, it kā, smuko aktrisi Asusenu, jāpadomā, ko tādu varētu pagatavot, lai atstātu iespaidu, varbūt varat, ko ieteikt (ļoti ceru uz Tevi Edžiņ)....kaut gan vēl jau nemaz nezinu vai ir vērts, tomēr labais tonis prasa..šeit kontakti ir ļoti svarīgi, tāpat kā visur citur.
šodien jau sāku justies mazāks tūrists, tā sajūta, ka neesi šejienieties sāk Tevi atstāt ar katru dienu arvien vairāk un tas priecē, jo vispār sevi vairs neasociēju ar LV. vienīgais, ko gribās ir būt LV, kad ir silts, vismaz + 20 vakarā, uz kādām 2 ned. aizbraukt, un pasēdēt Vēstniecību rajonā un padzert vīnu, kapučīno ar Baileys kaut kur ārā...pārējais viss liekās pārāk pelēks.....ja kādam ir luste, atsūtiet, kas vēl vājprātīgāks, nekā pirms manas braukšanas prom Jums tur notiek, jo godīgi sakot jau veselu nedēļu neesmu pat netā neko par LV skatījies...izņemot to debīlo meteorītu.Cietumniekus vēl nelaiž no cietumiem ārā, trūkstošā finasējuma dēļ???
No Evas noskaidroju 1 ļoti interesantu faktu par Maksiku, izrādās, ka ap 1940. gadu Meksikā bija tikai 25 M iedzīvotāju (uz doto brīdi 105 M). tad, 1973. gadā Jānis Pāvils pavēstīja, ka jebkāda izsargāšanās ir grēks un meksikāni, kā jau katoļi, ņema to visu par pilnu. ta nu tagad meksikāņiem vecumā no 30 - 40 ir +- no 5 - 10 brāļiem vai māsām. Meitenes uz saviem 15 gadiem tika izvestas sabiedrībā, rādītas nākamajiem preciniekiem, tad 16 gados apprecinātas un uz priekšu, ražojam...un arī tiem, kam tagad ir 40 ar saviem bērniem darīja tāpat..un problēma ir tā, ka tagadējie 40 gadnieki šķirās, jo ir apprecināti ļoti agraa jaunībā, uzražojuši un izaudzinājuši bērnus, kuri jau ir pametuši ģimenes ligzdu, savukārt vecāki pēc bērnu aiziešanas saprot, ka nekā kopīga viņiem nemaz nav, tam seko šķiršanās un kā jau seriālos esat ievērojuši manta 50/50. tā ļoti daudzas Meksikāņu sievietes šinī vecumā ir brīvas un bagātas. Ņu ko LV bāleliņi, kas bez darba palikuši, es jūs varētu mēģināt eksportēt šejienes daiļavām ) :) :) Ziņojiet, kam ir interese , ha-ha. Es pat nebrīnīšo, ja man kāds arī reāli atrakstīs....
šodien no rita dušā ipie griestiem ieraudzīju" mājas svētību" (zirneklis), bet tādu treknu, nu man likās, ka pirkstu man arī varētu tāds pa nakti nograuzt :) tomēr nolēmām viņu nelikvidēt, lai uzauž stūrī tīklu un ķer knišļus, redzēs, ka būs, ja sāks krist uz nerviem, tad.....

Nāku mājās, skatos, meksikānis ap žogu ar lielām dārza šķērēm un milzīgu mačeti (tādu lielu nazi, kam viena puse līka otra ļoti asa..labi var redžet filmā "dēkas ar akmeni" ar manu mīļo M.Duglasu galvenājā lomā) ņemās, nevaru saprast, ko viņs tur īsti dara. Izrā'dās žogā iekārusies čūska, čalis man saka, nāc garām viss kārtībā, es viņam atbilda, ke nē..šis sākt rēkt un paņem ar dārza šķerēm un Tarantīno stilā nogriež čūskai galvu, vienkārši YO. OK nebija jau baigais monstrs, tāda tieva un gara aptuveni uz 1,3 m, bet vienalga..tagad nācu uz terases ēst pusdienas, kārtīgi visu apskatīju pirms apsēsties...nu tā neomulīgi, bet cilvēks jau pierod pie visa.
Pēc lielā lietus visu dienu neiet internets, tāpēc iešu tagad pasauļotie uz bīču, lai vakarpusē varu Jums atkal, ko jauku pavēstīt....
Eva šodein mācīja pamatlietas par fotogrāfiju, un vakarā jau devos uz beachu visu iemēģināt, kaut kas sanāca, kaut kas nesanāca, un tieši pirms paša saulrieta nosprāga baterija....

nopeldējos kopā ar K&E saules apmirdzētajā okeāna un devos mājās...
par čusku runājot, izrādās, ka esot diezgan indīga.
Šovakar drausmīgi gāž lietus, atkal būs izskaloti ceļi.

26/10/2009 Lunes

Piecelos jau 8, Eva no 6 jau skypoja, jo Riga bija jau 14.00 un vinai bija tipa sapulce.
Paedam brokastis un braucam uz pilsetu, bet uz tadu rajonu, kur ieperkas un tusejas vietejie. Sajuta ka pasaka. Godigi sakot mazliet pietrukst tas LV blatnās sajutas, ka tev mugura brendi utt., bet esot seit tu saproti, ka tas viss ir reals bulll shits, meitenes loti seksigi izskatas kleitinas un maicinas, brunas un melniem matiem, un es ari nesudzos par saviem sortiem ka ari linu un sitamkrekliem ? Uzmet saulenes un „morje po kaljeno”. Fenu neesmu redzejis jau nedelu, nu i nafig, lai skrulojas viss kas var skrulloties. Viss ir tik dabiski un nepiespiesti, neviens neblato, nedzirdi tik pierasto „bled”, ""na..uj" utt.
Pa celam iegajam zivjis paest nuu moins, zivis ceptas sviesta un kiplokos, garneles tadas un sitadas, protams + Corona con citron (laims).To visu paedam pa 4 lvl !
Tagad esmu majas, pie rokas stav Caiperinha, tikai ar tequilu Cacachas vieta un rakstu savu diary, ko tuit nosutu Jums. Par tequilu tiem kas nezina, ka jau mineju seit tekila ir pilnigi savadaka neka visur citur, jo te tadus „sudus” neviens nedzer un tas, ka tequila ir jadzer ar sali un citronu ir pilnigs fufelis, tas viss ir izdomats, lai varetu to dranki vispar ieksa dabut, vai tad ne? Esat meginajusi iedzert to tiru bez neka? ....vemiens nak. Te tequilu dzer vai nu tiru vai kokteilos un vislabakais ir ar colu, neticami ne???
Rita jasak valodu kursi meklet un no nakamas nedelas jasak macities, kaut gan esmu cela uz to, lai macitos fotografet un braukt ar jahtu, varbut. Seit principa es esmu ieguvis pasaules ekskluzivako preci – laiku, un tieciet man, tiesi ta ari ir, jo te NEVIENS NEKUR neskrien.
Pricipa domaju rakstit blogu interneta, ta lai visi var izlasit un bildes apskatit, bet par to tad noinformesu.
Oki, es eju gulet „skaistuma miedzinu” (diendusu).
Asta luego.
Turpinajums sekos.........

25/10/2009 Domingo

Piecelos aptuveni 10, nu beidzot izgulejies un ka cilveks..padzeru kafiju, ieedu tikko ceptas austinas un vel kaut kadu meksikanu saldu brinumu, perfectamente.
Ap 11 atbrauca Mario, kurs ir Evas un Krisa draugs...pec izskata baigais zuliks un muldona, bet visa visuma ladzigs 37 gadigs calis. Runa ari angliski ta ka man bija vieglak, bet tapat censos runat in Espania, kaut gan vel ir loti gruti, tomer uz prieksu kaut ka iet.
Nolerkstejam ar Mario un Krisu kadas 2 stundas, kamer Eva stradaja, iedzeram Jim Beam un laidam uz pludmali, kas atrodas aptuveni 40 min no PV (Puerta Vallarta). Barucam ar Cammioneta (ta ir jebkura masina, kas nav taksis iznemot smagos). Mario Cammioneta bija divvietigs dzipelis ar kravas kasti aizmugure, es protams braucu kravas kaste kopa ar suni kas ir haki un kaut ka krustojums, tacu zilam acim. Salmu cepure galva (paldies manam milajam Lauritim), saulenes uz acim un uz prieksu.
Atpakalcela iebraucam vislabakaja tako estuve visa PV, nu ta gan ir namma....siekalas pat mute saskreja. Tiesi seit izjutu 1 realo rugto pieredzi ar Meksikas pipariem. Principa pieredze jau ir pietiekosa, jo ir pabuts gan, Taizeme, gan Indonezijā un principa esmu aso edienu cienitajs, bet tas uz ka uzravos seit ir nesamerojams...godigi sakot es domaju, ka bus javed uz slimnicu, jo dedzinaja ta, ka maz neliekas. Tacu te es sezu un rakstu, ta ka viss ir muy bien vai Poca Madre (cool).
Protams visam sekoja vakars ar whiskey pie interneta uz pāris min un 12 cucet.

24/10/2009 Sabado

Pamodos, uz 10, kad visi jau brokastoja, arā bļaustās visādi putni u.c. zvēri, tāda sajūta, ka esi mežā - tomēr pilsētā. Dzīvojam tūristu pilsētā, taču tanī daļā, kur tūristu prakstiski nav un mēs esam vienīgie baltie, kas īrē šeit villu, lai dzīvo sajūta, ka vari izbaudīt visu vietējo, ar dievu pierastais luksuss komforts, klusums, fēns un plakanie TV, kas vispār ir TV??? Za to ir divi lieli MC, kas nodrošina Forumcinemas efektu un dažnedažādas filmas. Principā dzīvošana ir pa mājas otro stāvu, kur visa grīda ir ar bordo - tumši sarkanām flīzēm, gaišām sienām, logiem ar sietiņiem pret knišļiem un ar milzīgiem ventilatoriem pie griestiem, kas man patīk vairāk par visu. Pa vidu ir liela istaba ar virtuvi un apkārt ir dzīvojamās istabas. Ir arī veranda uz kuras mēs ēdam un kurai apkārti ļoti daudz koku, kas aizsargā no saules un rada ēnu. Viss ir ļoti askētiski: jo mazāk jo labāk, tikai pats nepieciešamākais...tas rada tādu brīvības sajūtu, vienkārši neticami.

Kā tagad vēl atceros, ka esmu saņojis par kaut ko tādu, nu redzat, viss ko vēlies, agrāk vai vēlāk piepildās, ne?
Pēc brokastīm visi aizgājām uz okeānu aptuveni 5 min, nopeldējāmies iedzērām aliņus un devāmies paēst tacos. Pēc tam uz mājām, pa ceļam nopirkām zivis, kuras pa fikso pagatavojām, jo Evai bija jāskrien bildēt Meksikāņu kāzas uz kurām es braucu līdzi kā viņas asistents, kā teikt iegūt savi 1. fotogrāfa pieredzi, pat dabūju akceptu bildēt pats ar savu fočuku arī. Krišs pa to laiku veda otrus ciemiņus uz lidostu.
Par kāzām...māja kā seriālos, sievietes kā seriālos, vīrieši kā seriālos, kalpi kā seriālos, īsāk viss kā seriālos. Un šinī brīdī es sajutos, kā reāls cirvis....ir izglītoti normāli cilvēki ar ko runāt, a pateikt tu nevari neko, izņemot to, ka tu nerunā spāniski...sajūta pretīga. Bet nospļāvos uz visu un tik fočēju un mani jau arī uztvēra, kā fotogrāfu, zaķi smaida, pozē un man jau vairāk neko nevajagas (nu vēl tikai parunāt). Īsāk sakot bija bildes, kuras Eva atzina par labām un kuras tiks atdotas klientam......varbūt jāsāk mācīties par fotogrāfu ???

Jaunieši gan tādi paši kā pie mums, ” sabiedrības krējums”, dzer, muļķojās, pīpē, nu nekādas atšķirības. Ap 22 man sāka nākt miegs un es aizgāju uz mašīnu gulēt...īsāk sakot ar to es palaidu garām, dejas, salūtu un vēl kaut, ko, kam patreiz laikam nav īpašas nozīmes, tomēr redzēju visu pārējo. Ap 12 atnāca Krišs ar Evu, mēs braucām mājas un devāmies gulēt. Ā, un pirms paša miega uzzināju, ka ir iespēja dabūt skorpiona vai melnās atraitnes kodienu un ka pirms pāris nedēļām uz ceļa – tropu dārza, kas ved līdz mājai ir redzētas 2, 2m garas indīgas čūskas...saldu miegu mani draugi.....