Šodien atskārtu, ka neko neesmu blogā jau 2 diens rakstījis, kaut gan ir noticis daudz, kas jauns...tiem kas seko, milzīgs SORRY
Laikam, tomēr kaut kas ir katru dienu jāieraksta, jo daudz kas aizmirstās.
Baidzot esmu ticis pāri laika stapībai un vairs neraujos augšā 3 pa nakti, kas LV ir 11 no rīta, burvīgi, toties ceļos uz pus8 pat bez modinātāja.
Atkal gribu atgriezties pe teorijas par to, ka dzīvē notiek viss tā kā Jūs paši gribat un , ka Jūs agrāk vai vēlāk nonāksiet pie tā ko esat kādreiz dzīvē esat ļoti vēlējušies....tikai neidomājaties, ka viss nāks baigi viegli (šo jau pats esmu paspējis izslimot), tipa, gribu daudz naudas, skaistu un bagātu sievu vai vīru un Jums tas taps dots.....gaidiet ar maisu:) un ja arī tā būs, tad nekas tur nebūs īsts, lūk tieši par to ir vērts arī aizdomāties.
entonces (Mex- tātad)..Kā jau inēju esmu kļuvis par evas oficiālo fotogrāfijas skolnieku, saistībā ar to aizvakar bijām vietējā āgentūrā Facetas, kas izdod, gan žurnālu Maxwell, gan ir modeļu un pasākumu rīkošanas aģentūra. Evai ir jāveido portfolio patuveni 10 modelēm, tad nu šoreiz bija pirmā tikšanās ar visām meitenēm, lai izstāstītu, kas vajadzīgs, piemeklētu tēlus, kas jāatveido utt...es mazliet asistēju tēlu piemeklēšanā un jutos par to ļoti gandarīts. Kas par meitenēm!!! Pāris bija tādas "ogas", ka ne acu atraut, bet zinat, kas ir pats jocīgākais, es viņas neuztvēru, kā "sexa objektus", bet kā gan materiālu ar, ko jāstrādā, lai izveidotu labas bildes. Pats esmu šokā, jo nedomāju ka tā var būt, bet Eva mani paslevēja teikdama, ka tā esot fotogrāfa attieksme...nu lūk, viss stāsts ir par to, ka mana vēlēšanās atrasties modes indistrijā sāk pamazām realizēties, redzēsim vai tā būs saistīta ar foto, pero me gusta mucho (Mex- bet man ļoti patīk). Kā jau minēju Eva man māca bildēt, esmu iemācījies pāris galvenās pamata lietas un tagad man 1 mēnesi ir jāfočē, jāfočē un vēlreiz jāfočē, bez nekādiem atomātiskajiem režīmiem :)
Šīs pašas dienas vakarā bija kokteiļvakars ar aktrisi Asusenu, gara, slaida, smuka, jautra un traka sieviete, kas nedzer& nepīpē un vispār neizskatās pēc mekiskānietes. Ļoti labi pavadījām laiku 4tā. Vienīgais, kas reāli visu bremzē ir valodas zināšanas, baigi grūti komunicēt, motivācija mācīties aug ar katru dienu....uraa'no 1dienas saaksies mācības. Jabkurā gadījumā man beidzot ir salsas skolotāja. Te PV ir viens ļoti labs salsas bārs, kurā var mācīties dejot, labi, ka LV biju apmeklējis salsas kursu pāris reizes, tad nu nebija jākrīt vismaz pilnīgā kaunā, mani pat paslavēja, bet nevaru saprast vai tas bija patiesi, vai tikai pieklājības pēc :) Meksikāni vispār ir ļoti pieklājīgi, dažreiz pat pārāk, un šeit ļoti svarīgas ir manieres, it sevišķi biznesā un " krējumā".
Īstenībā K&E un arī Mario ir nolēmuši man šeit atrast sievu, tā kā dažbrīd izjūtu pat mazu spiedienu, bet jautri..... nekad nezinu, kas mani sagaida, kad kaut kur braucam, tāda sajūta ka katra reize ir viņu ķecerīgais plāniņš.
Tātad info čaļiem: Ja gribat braukt uz Mkeisku sievas lūkoties, būs smagi, jo šeit situācija principā ir tāda, ka meitas dzīvo pie ģimenes līdz brīdim, ka apprecās, dzīvot kopā tāpat vienkārši nevar, par cik meksikāņi, kā jau iepriekš minēju ir ļoti ticīgi katoļi. Īsāk sakot nekādu kopdzīvi, kā pie mums pirms kāzām, īsti piekopt nevarēs, citādāk var no tēva vai kāda vecāka brāļa labākajā gadījumā pa seju dabūt...nu ko lai saka...precies un tad redzēs kā būs. Kaut kā ne tā kā esmu pieradis un pat nemaz nedomāju :) godīgi sakot vispār nesaprotu, kam īsti vajadzīgas kāzas? Lai sievai būtu ko vienu dienu papriecāties un būt pārliecinātai, ka šķiršanās gadījumā viņa nepaliks uz ielas un dabūs kaut kādu kompensāciju??? Mīlestību var apliecināt arī savādāk...... padižojoties draugu priekšā, jo lielākajam vairumam, man liekas, tas ir tikai ballītes pēc? Mīļās meitenes, kas lasa, protams neuztveriet personīgi, bet esmu saskāries vairums tieši ar šāda veida notikušām vai nenotikušām kāzām. Laikam jau pats esmu vien vainīgs par šadu pieredzi, jo tu pats, principā piesasiti tos notikumus un cilvēkus, kas tev ir apkārt. Laikam kaut kas nav bijis pareizi,kaut kas jāmaina....tikai šeit paliek mūžīgais jautājums, KAS? Galvenokārt vērtības, attieksmi pret dzīvi un pret lietām kopumā.
Žel to cilvēku, kas skrien, skrien , skrien...nauda, nauda, nauda....pirkt, pirkt, pirkt...labāk nekā citiem, vairāk nekā citiem.....dzīves moto ir "darbs, sekss un nauda". Gribu Jums uzdot jautājumu, Vai Jūs kādreiz esat tā pa īstam Laimīgi? Tas, ka var sapirkties Stockmanī, Palazzo Italia vai da jebkur citur un vairākas reizes nedēļā var pirkt vīnu pa 10 lvl pudeli nozīmē LAIMI? Vai tas, ka Jums ir lielāka mašīna, lailāka māja un krutāka virtuves iekārta nekā Saškam Paškam vai Jurim nozīmē LAIMI? Jūs nesaprotat, ka Jūs tiekat drāzti pašā saknē, Jūs katru dienu drāž Jūsu darba devējs, Jūs katru dienu drāžat viens otru ar savām problēmām un tiecaties tik pēc kaut kā labāka, līdz ar to čakarējot paši sevi.....uzdodiet sev jautājumu, vai tā dārgā vīna pudele, māja, mašīna, ko nopērkat vai lupatas dara Jūs laimīgākus?jo vairāk varat nopirkt, jo vairāk Jūs tiekat drāzti gan morāli, gan fiziski :) daudzi tagad teiks un meklēs argumentus, ka tā tas nav, vai ka tas ir tā vērts, bet STOP, ieklausieteis paši sevī, apsēžieties un padomājiet, kur tas viss Jūs biegu beigās novedīs...pie pašiznīcības protams...jo tik pārdrāzti, cik Jūs būsiet savas labklājības meklējumos, Jūs drīz nevienam nebūsiet vajadzīgi, arī paši sev vairs nē. Bien, tā bija lirisksa atkāpe par mūsu sabiedrības sačakarētību.....
Vakar bildējām amerikāņu kāzas, man jau bija dots 1. uzdevums, sabildēt līgavaini ar visiem viņa draugiem un bildēt kāzu norisi no viesnīcas 19. stāva, kur man bija jāizpilda akrobāta cienīgi triki un jalien gar logiem no ārpuses, lai dabūtu kaut cik labas bildes. Uzskatu, ka ar uzdevumu esmu ticis galā, tagad jāgaida Evas cenzūra.....
Kādu 1,5 h pirms kāzu beigām man nomira fotoaparāta akumulātors un es aizgāju skatīties kā amīši karaoki dzied....cepuri nost...respect viņiem par to ka viņiem jau saknē ir ielikts, tas, ka vņiem no nekā nav kauns...brēc micrafona tā, ka ausis iet ciet, pat man, kam nav muzikālās dzirdes tas likās pilnīgs vājprāts, tomēr taisa šovu, paralēli dejo un jūtās tā, kā pasaules mēroga zvaigznes..
īsāk sakot pašpārliecināti līdz pēdējam..bet kopumā uzskatu, ka visai plānprātīga tauta, vismaz pēc visa tā, ko vakar piedzīvoju. Piemērs, braucu liftā no 19 st. uz lobiju, 14. st iekāpj USA baby uz gadiem 75, Versace saulenes utt. un nospiež 13. st.....a prikols tur, ka lifts turpina braukt uz lobiju. Viņa pie sevis kaut ko purpina, kā tā varbūt un ka nav laika, jo jāpalīdz līgavai. Es viņai saku, lai nestreso, jo tam nav jēgas, tāpat tagad neko neizmainīsi, ka viņa visu paspēs un ka es arī palīdzu līgavai un vispār, ka dzīve ir skaista un krāsaina...diemžēl neredzēju viņas acu skatu tanī brīdī, par laimi atvērās durvis, jo bijām jau lejā, viņa pieliecās pie manis tuvu, tuvu, bija tāda sajūta, ka viņa grib mani nobučot, un teica :" Tu neidrošinies mani mācīt dzīvot, es divreiz varētu būt Tava māte", uz ko es nabaga tantei atbildēju, ka viņai par laimi tā nav :) nezinu, kas bija tālāk, jo durvis aizvēras......nu un tagad pasakiet, vai ir jēga stresot, NĒ.
Ārā ir baigi skaistais laiks, neviena mākoņa, bet pavēs kaut kādi 30 grādi un vējiņš (ziema, kā nekā), došos uz pludmali bildēt.
Šodien pilsētā būs karnevāls par godu Visu svēto dienai, meksikāņi gan svin tikai 2. novembra vakarā, bet šodiena ir par godu Gringo, lai priecājās.
Meksikāņiem vispār mirušo piemiņas diena ir ļoti skaisti un mīļi svētki, noteikti mēģināšu kaut ko iemūžināt, lai rodās priekšstats.
