Hello!
Atkal esmu grēkojis un ilgi nēsmu neko rakstījis, bet, ja godīgi nekas patreiz tāds nav noticis.
Esmu pārvācies uz jauno dzīvokli un esmu patiešām laimīgs : sava vannasistaba, sava virtuve, savs ledusskapis, sava mūzika un beidzot īsta gulta.
Pagājušo 2 dien biju Gvadalahārā uz vienu dienu, pilsēta milzīga, pat nesanāca pabūt visur tikai mazākajā centra daļā. Pilsēta dzīvo 5 milj iedzīvotāju, visur ir milzīgi supermārketi, viens pat VIP ar Channel, Gucci, Pradas u.c. veikaliem, jo Gvadalahārā dzīvo daudz ļoti bagātu cilvēku, īsāk sakot mums Rīgā tādu veikalu nav. Pēc braucien sāku ilgoties pēc dzīves lielpilsētā. Arī klimats vasarā ir peteicīgāks, nav tik mitrs kā Puerta Vallartā.
Katru dienu turpinās skola, kura beigsies 11/12/2009, pēc tam, godīgi sakot, nezinu ar ko es nodarbošos :) jo mācības atsāksies tikai 04/01/2010.
Uz Ziemassvētkiem ir paredzēts nedēļas brauciens uz Gvadalaharu un tās apkaimes apskatīšanu. Plānā ir pilsētas kalnos, kā arī lialākā Meksikas ezera apmeklējums un pats galvenais Z-svētki kopā ar vienu meksikānu ģimeni, kura nu galīgi neesot maza. Īstenībā brauksim ar itāli Marko pie Mario ģimenes, tad nu viņš apsolījās būt mūsu gids.
Paldies Ivitai, manai bijušajai klasesbiedrenei no 49 vs., viņas vēstules iespaidā šodien saņēmos kaut ko uzrakstīt. Mamma prasa visu laiku, jo viņai ļoti vienmēr visu gribās zināt, bet Ivita man uzdeva tikia vienu jautājumu, vai man neesot vientuļi. Sasodīts, tagad ir :) Nav viegli svešā zemē bez ģimenes un bez sava otra cilvēka, apzinoties to, ka tu gribi sākt visu no nulles gandrīz jau 29 gadu vecumā, kad kārtīgam Meksikānim jau ir 4 bērni. Atceros savus 19, kad pēc vidusskolas biegšanas tu īsti nesaproti ko gribi un kā kaut ko izdarīt, tagad ir stipri līdzīgi. Loģiski, ka jau ir pietiekoša pieredze un BASICS ir zināms, tomēr šeit ļoti daudz ko nosaka tieši nianses un sistēma, jo neesam jau vairs EU.
12. decembrī ir svētās Gvadalupes godināšanas diena, bet to jau šeit svin no 2. decembra. Katru darba dienu no 6 līdz pat vakaram ir slēgts centrs un cauri visai pilsētai iet gājiens. Cilvēki ir sadalījušies grupiņās, visi baltā ar Sv. Gvadalupes attēlu priekšā katrai grupiņai. Rīb bungas, skan taures un viena un tā pati dziesma 4 stundas no vietas :) Uz ielām tirgo saldumus, desas, mandarīnus atkal saldumus utt. Tas viss kopumā ir tik smuki un mīļi. Godīgi sakot mīlu vienkāršo meksikāņu tautu par to kāda viņa ir: jautra, mīļa, ticīga un patiesa.
Un tagad ziņa tiem, kam garšo garneles. Cena garnelēm kg, ko pie mums tirgo ar nosaukumu Tīģergarneles, ir tik pat cik ķekavas vistām Rīgā. Tās pārdodās svaigas, pelēkas, jau bez galvām. Tagad 2 dienas ēdu tikai garneles, ceptas sviestā ar ķiplociņiem, vai iejauktas omletē, vai saceptas ar dārzeņiem...mmmmmm
Subscribe to:
Posts (Atom)
