Pamodos, uz 10, kad visi jau brokastoja, arā bļaustās visādi putni u.c. zvēri, tāda sajūta, ka esi mežā - tomēr pilsētā. Dzīvojam tūristu pilsētā, taču tanī daļā, kur tūristu prakstiski nav un mēs esam vienīgie baltie, kas īrē šeit villu, lai dzīvo sajūta, ka vari izbaudīt visu vietējo, ar dievu pierastais luksuss komforts, klusums, fēns un plakanie TV, kas vispār ir TV??? Za to ir divi lieli MC, kas nodrošina Forumcinemas efektu un dažnedažādas filmas. Principā dzīvošana ir pa mājas otro stāvu, kur visa grīda ir ar bordo - tumši sarkanām flīzēm, gaišām sienām, logiem ar sietiņiem pret knišļiem un ar milzīgiem ventilatoriem pie griestiem, kas man patīk vairāk par visu. Pa vidu ir liela istaba ar virtuvi un apkārt ir dzīvojamās istabas. Ir arī veranda uz kuras mēs ēdam un kurai apkārti ļoti daudz koku, kas aizsargā no saules un rada ēnu. Viss ir ļoti askētiski: jo mazāk jo labāk, tikai pats nepieciešamākais...tas rada tādu brīvības sajūtu, vienkārši neticami.
Kā tagad vēl atceros, ka esmu saņojis par kaut ko tādu, nu redzat, viss ko vēlies, agrāk vai vēlāk piepildās, ne?
Pēc brokastīm visi aizgājām uz okeānu aptuveni 5 min, nopeldējāmies iedzērām aliņus un devāmies paēst tacos. Pēc tam uz mājām, pa ceļam nopirkām zivis, kuras pa fikso pagatavojām, jo Evai bija jāskrien bildēt Meksikāņu kāzas uz kurām es braucu līdzi kā viņas asistents, kā teikt iegūt savi 1. fotogrāfa pieredzi, pat dabūju akceptu bildēt pats ar savu fočuku arī. Krišs pa to laiku veda otrus ciemiņus uz lidostu.
Par kāzām...māja kā seriālos, sievietes kā seriālos, vīrieši kā seriālos, kalpi kā seriālos, īsāk viss kā seriālos. Un šinī brīdī es sajutos, kā reāls cirvis....ir izglītoti normāli cilvēki ar ko runāt, a pateikt tu nevari neko, izņemot to, ka tu nerunā spāniski...sajūta pretīga. Bet nospļāvos uz visu un tik fočēju un mani jau arī uztvēra, kā fotogrāfu, zaķi smaida, pozē un man jau vairāk neko nevajagas (nu vēl tikai parunāt). Īsāk sakot bija bildes, kuras Eva atzina par labām un kuras tiks atdotas klientam......varbūt jāsāk mācīties par fotogrāfu ???
Jaunieši gan tādi paši kā pie mums, ” sabiedrības krējums”, dzer, muļķojās, pīpē, nu nekādas atšķirības. Ap 22 man sāka nākt miegs un es aizgāju uz mašīnu gulēt...īsāk sakot ar to es palaidu garām, dejas, salūtu un vēl kaut, ko, kam patreiz laikam nav īpašas nozīmes, tomēr redzēju visu pārējo. Ap 12 atnāca Krišs ar Evu, mēs braucām mājas un devāmies gulēt. Ā, un pirms paša miega uzzināju, ka ir iespēja dabūt skorpiona vai melnās atraitnes kodienu un ka pirms pāris nedēļām uz ceļa – tropu dārza, kas ved līdz mājai ir redzētas 2, 2m garas indīgas čūskas...saldu miegu mani draugi.....
Pēc brokastīm visi aizgājām uz okeānu aptuveni 5 min, nopeldējāmies iedzērām aliņus un devāmies paēst tacos. Pēc tam uz mājām, pa ceļam nopirkām zivis, kuras pa fikso pagatavojām, jo Evai bija jāskrien bildēt Meksikāņu kāzas uz kurām es braucu līdzi kā viņas asistents, kā teikt iegūt savi 1. fotogrāfa pieredzi, pat dabūju akceptu bildēt pats ar savu fočuku arī. Krišs pa to laiku veda otrus ciemiņus uz lidostu.
Par kāzām...māja kā seriālos, sievietes kā seriālos, vīrieši kā seriālos, kalpi kā seriālos, īsāk viss kā seriālos. Un šinī brīdī es sajutos, kā reāls cirvis....ir izglītoti normāli cilvēki ar ko runāt, a pateikt tu nevari neko, izņemot to, ka tu nerunā spāniski...sajūta pretīga. Bet nospļāvos uz visu un tik fočēju un mani jau arī uztvēra, kā fotogrāfu, zaķi smaida, pozē un man jau vairāk neko nevajagas (nu vēl tikai parunāt). Īsāk sakot bija bildes, kuras Eva atzina par labām un kuras tiks atdotas klientam......varbūt jāsāk mācīties par fotogrāfu ???
Jaunieši gan tādi paši kā pie mums, ” sabiedrības krējums”, dzer, muļķojās, pīpē, nu nekādas atšķirības. Ap 22 man sāka nākt miegs un es aizgāju uz mašīnu gulēt...īsāk sakot ar to es palaidu garām, dejas, salūtu un vēl kaut, ko, kam patreiz laikam nav īpašas nozīmes, tomēr redzēju visu pārējo. Ap 12 atnāca Krišs ar Evu, mēs braucām mājas un devāmies gulēt. Ā, un pirms paša miega uzzināju, ka ir iespēja dabūt skorpiona vai melnās atraitnes kodienu un ka pirms pāris nedēļām uz ceļa – tropu dārza, kas ved līdz mājai ir redzētas 2, 2m garas indīgas čūskas...saldu miegu mani draugi.....
No comments:
Post a Comment